Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

 

ARVĪDS LEPPIKS (1889 - 1965)

Prof. Arvīds Lepiks (Leppiks) dzimis 1889. gada septembrī, Rīgā. 1907. gadā absolvējis Pētera reālskolu. Izglītību, kā zemāko, tā arī vidējo un augstāko ieguva mācību iestādēs Rīgā.

1907. gadā iestājies Rīgas Politehniskā Institūta mēchanikas nodaļā, kuru absolvējis 1913. gadā, iegūstot I. šķiras inženiera technologa grādu. Vienlaikus studijām no 1908. līdz 1912. gadam strādājis Jesenas-Lerhas meiteņu proģimnāzijā.

A. Lepiks kļuva par diplomētu inženieri, kas viņam garantēja pirmo pastāvīgo darba vietu 1911. gadā dibinātajā Baltijas (Priekuļu) Mašīnu izmēģinājumu stacijā, kur vēlāk laikā no 1913. līdz 1915. gadam strādājis par vadītāja palīgu. Vadītāja palīga amatu A. Lepiks pildījis līdz 1915. gada 15. septembrim, bet pēc tam kara apstākļu dēļ atstāja Latviju.

A. Lepiks nonāca Krievijā, kur darbojies Maskavas pakavu fabrikā, un vēlāk Pie Rēveles jūras cietokšņa (uz Nargenos salas) izbūves darbiem. 1915. un 1916. gadā Pēterburgas izdevumā "Известия Бюро по сельскохозяйственной механике" parādījās inženiera A. Lepika teorētiski praktiska rakstura publikācijas par lauksaimniecības mehanizāciju. Viņa mūža pētījumu galvenais virziens bija lauksaimniecības mehanizācija. 1917. gada maija mēnesī viņš bija atkomandēts uz Rīgu; vāciešiem Rīgu ieņemot, viņš atkal Rīgu atstājis un atgriezies uz Pēterpili.

Laikā no 1916. - 1917. gadam A. Lepiks tika pieņemts zemkopības departamenta dienestā par lauksaimniecības mašīnu speciālistu, kur nostrādāja līdz 1917. gada rudenim. Pēc tam līdz 1919. gadam A. Lepika praktiskā un zinātniskā darbība bija saistīta ar tām Krievijas valsts centrālām iestādēm, kas politiskiem apstākļiem mainoties, pārņēma lauksaimniecības mašīnu apgādāšanas, izpētīšanas un būves uzdevumus.

Laikā no 1917. līdz 1919. gadam A. Lepika praktiskā un zinātniskā darbība bija saistīta ar tām Krievijas valsts centrālām iestādēm, kas politiskiem apstākļiem mainoties, pārņēma lauksaimniecības mašīnu apgādāšanas, izpētīšanas un būves uzdevumus.

1918. gadā A. Lepiks tika uzaicināts par mācītu speciālistu lauksaimniecības mēchanikas birojā pie Zemkopības Ministrijas mācīto komitejas. 1919. gadā viņš atkārtoti iestājies Priekuļu lauksaimniecības mašīnu izmēģinājumu stacijā par vadītāja palīgu, kur palicis līdz 1919. gada augustam, bet pēc tam iestājies Latvijas Zemkopības Ministrijas lauksaimniecības departamenta techniskā nodaļā. 1920. gadā A. Lepiks saņēma aicinājumu strādāt par technisko direktoru valsts fabriku virsvaldē, bet 1919. gada septembrī, kad tika nodibināta Latvijas augstskola A. Lepiks tika uzaicināts un apstiprināts par Lauksaimniecības fakultātes docentu, kā vienu no pirmajiem Latvijas Universitātes Lauksaimniecības nodaļas mācību spēkiem. 1923. gadā A. Lepiks tika ievēlēts par vecāko docentu.

1923. gadā, paliekot Latvijas augstskolā ārštatā, A. Lepiks uzņēmies arī Priekuļu lauksaimniecības mašīnu izmēģināšanas stacijas vadību.

20. gadsimta 20. gados A. Leppiks darbojās Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas speciālā Bibliotēkas komisijā, kā viens no fakultāšu ievēlētiem pārstāvjiem, kas nodarbojās ar bibliotēkai svarīgāko jautājumu risināšanu (to vidū – jaunu darbinieku pieņemšana). A. Leppiks bijis arī Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas bibliotēkas vadītājs. Autors vairāku gadu desmitu laikā veiktiem pētījumiem ietvertiem pirmajā metodiski pamatīgajā latviešu valodā izdotajā mācību grāmatā "Lauksaimniecības mašīnas" (1926). Šī grāmata jaunā kvalitātē iznākusi 1947. gadā ar nosaukumu "Lauksaimniecības mašīnas un rīki". Sešdesmitajos gados publicētas A. Lepika mācību grāmatas par materiālu pretestību un mašīnu elementiem. Tās profesors sarakstījis kopā ar kolēģiem Latvijas Valsts universitātē un Rīgas Politehniskajā institūtā. Paralēli pasniedzēja darbam Latvijas Universitātē A. Lepiks turpināja darboties Lauksaimniecības mašīnu izmēģinājumu stacijā Priekuļos.

1944. gadā tika dibināta Materiālu stiprības un mašīnu elementu katedra, kuras pirmais vadītājs bija tieši A. Lepiks.

A. Lepiks bija izcils lektors plašā diapazonā: lauksaimniecības mašīnu teorijā un konstruēšanā, materiālu stiprībā, mašīnu elementos, augstākajā matemātikā, vairākās ekonomikas zinātņu jomās un variāciju statistikā, kurš licis pamatus lauksaimniecības mehanizācijas zinātnei Latvijā. A. Lepikam bija cieša sadarbība ar citām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem.

Lepika lekcijas studenti uzskatīja par paraugu. Daudzi darbabiedri meklēja viņa padomu. Un saņēma. Viņš bija stingrs. Nereti studentu iesniegtie darbi bija jāpārraksta. Profesora prasības kontrastē ar padomju pieeju daudziem metodikas un zinātniskā darba organizācijas jautājumiem. . Būdams labā noskaņojumā, ejot uz lekciju, profesors bieži pie sevis dungoja kādu operetes melodiju. Viņam tuvākie komponisti ir Volfgangs Amadejs Mocarts, Johans Štrauss un brāļi Jurjāni.


Latvijas Universitāte 10 (1929) un Latvijas Universitāte 20 (1939) gados.

Lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā 1862–1999. (Enciklopēdija.) Jelgava: LLU, 1999.

Leppiks, A. Salīdzināmās studijas par atsperecēšas un atsperkultivatora zariem un viņu darbu. (Disertācija. Pielikumi A un B.) 1934. 50. lpp. Sigizmunds Timšāns. Arvīds Lepiks – lauksaimniecības mehanizācijas izglītības .. 119

Timšāns, S. Zemes spēks. Akadēmiķa Pauļa Lejiņa dzīve un darbs. Rīga: Zvaigzne, 1983. 142 lpp.

Timšāns, S. Lauksaimniecības mehanizācijas zinātnes pamatlicēja Latvijā, inženiera tehnologa, tehnisko zinātņu doktora, profesora Arvīda Leppika-Lepika simtgadi ievadot. 1998. gada 18. septembrī.

Papendika, B., Timšāns, S. Profesora Arvīda Leppika bibliogrāfija. (Manuskripts.) Rīga: 1998. 26. lpp.; Valmiera: Liesma, 1989. 8. lpp.

Vilde, Arvīds. Sešpadsmit gadu sadarbība ar profesoru. (Profesora A. Leppika aspiranta manuskripts.) Rīga: 37. lpp.

Timšāns, S., Ciblis, E. Atmiņu pieraksti par profesoru Arvīdu Leppiku. Rokraksti.