Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

 

EDGARS ĶIPLOKS (1907 - 1999)

E. Ķiploks dzimis 1907. gadā 3. aprīlī Rīgā, namīpašnieka Dāvja Ķiploka un Marijas Barbakas ģimenē. Līdz studijām universitātē E. Ķiploks mācījies V. Olava komercskolas priekšskolā, Tirdzniecības skolā Smiltenē un V. Olava komercskolā. Jau skolas laikā E. Ķiplokam bija skaidrs, ka turpmāk studēs tautsaimniecību, jo to ieteica vecāki. Savās atmiņās par bērnību un skolas gadiem E. Ķiploks stāstīja: "Viņiem nebija daudz laika ar mani nodarboties. Abi vecāki  bija aizņemti darbā no rīta līdz vakaram. Mans tēvs – bija zaudējis abus vecākus agrā bērnībā, bet tomēr ieguvis draudzes skolas izglītību. Viņš bija ļoti apdāvināts, dzīvē būtu ticis uz priekšu, bet liktenīgi viņu nodeva mācībā pie saviesīgas biedrības bufetes turētāja Valkā. Tā visu mūžu viņam darbs saistījās ar alkohola tirdzniecību. Pirms I Pasaules kara viņam piederēja viens no lielākajiem krogiem Daugavmalā". Māte palīdzēja vadīt tēva uzņēmumu. Dzīve skolā un mājās īpaši neizcēlās ar reliģiskas pārliecības ieaudzināšanu, bet pēc vidusskolas beigšanas un domājot par turpmāko izglītības ceļu, pēkšņa izšķiršanās nāca par labu teoloģijas studijām. E. Ķiploks rakstīja: "Man gribējās no sirds strādāt tautas labā, bet ne vairs saimnieciskā laukā. Vajadzētu būt kādai citai iespējai nākt tuvāk cilvēkiem. Kad tagad pēc vairāk kā sešdesmit gadiem par šo pārmaiņu domāju, jūtu, ka tur varēja būt arī pilnīgi neaptverts aicinājums: nāc Man līdz! Dieva ceļi ir neaptverami."4

Laikā no 1926. līdz 1928. gadam E. Ķiploks Latvijas Universitātē studēja tautsaimniecību, bet no 1928. līdz 1937. gadam - teoloģiju, iegūstot teoloģijas kandidāta grādu. Studiju otrajā gadā E. Ķiploks par sacensības darbu "Latviešu katķisma vēsture" (1929./30.) saņēma pirmo godalgu.

1930. gadā septembrī jaunizveidotajā preses izdevumā "Universitas" E. Ķiploks iesniedza savu pirmo publikāciju ar nosaukumu "Studentu padome strupceļā" un to nodrukāja tā paša gada septembrī. Bez tam E. Ķiploks publicēja rakstus par pirmajiem latviešu teologiem, un tos atzinīgi novērtēja prof. Ludvigs Adamovičs (1884-1943). Redzot teoloģijas studenta interesi par baznīcas vēsturi, profesors E. Ķiploku uzaicināja strādāt fakultātē par subasistentu, vēlāk - par jaunāko subasistentu Baznīcas vēstures katedrā.

Ar 1932. gadu topošais teologs aizsāka jaunu kultūrvēsturisku rakstu sēriju "Pirmie studētie latvieši". Neilgu laiku, no 1934. līdz 1935. gadam, viņš ir "Universitas" galvenais redaktors. Pēc Latvijas okupācijas publicitātes darbs šajā izdevumā apsīkst un tikai 1954. gadā, dzīvojot un strādājot trimdā, parādījās E. Ķiploka publikācijas.2

1936. gadā sagatavojot un rediģējot Krišjāņa Valdemāra Rakstu 1. sējumu, E. Ķiploks priekšvārdā ar patriotisku pārliecību rakstīja: "Lai runā Valdemārs savas tautas jaunajai un laimīgākai paaudzei, tai paaudzei, kam bija lemts, piedzīvojot mūsu Latviju varbūt pat pārsniegt tautas tēva nevienam neuzticētos kāda klusā brīža nākotnes sapņus. Taisni tagadējais laikmets uzliek mums par pienākumu klausīties savas pagātnes stāstos, raudzīties vīros kā ozolos, kam nebija neviens šķērslis par grūtu un bīstamu, iejusties šais cīņās, kurās par "ieroci kļuva čaklā spalva" un kuru iznākums neatkarājas no laimes, bet no sīki pārdomāta plāna, nesalaužamas gribas un nešaubīgas ticības."5

Saskare ar grāmatu pasauli E. Ķiplokam veidojusies kopš bērnības, lasot mājās atrodamos žurnālus un grāmatas, vēlāk kopā ar māti apmeklējot "Valters un Rapa" grāmatveikalu, ne reizi vien prātā ienāca doma kļūt par grāmatnieku. Par veiksmīgu notikumu E. Ķiploka biogrāfijā un grāmatniecības vēsturē ir uzskatāms fakts – latviešu grāmatu skates sagatavošana Leipcigā 1942. gadā un sadarbība ar Miķeļa Goppera (1908-1996) apgādu "Zelta ābele".

No 1951. gada dzīvojot ASV, E. Ķiploks darbojās par mācītāju latviešu draudzēs un kopās, lasīja lekcijas. Nodibinot reliģisku rakstu apgādu "Sējējs" (1953), izdeva vairāk nekā 22 grāmatas, bet no 1956. gada izdeva kristīgu mēnešrakstu "Ceļa biedrs". Viens no pamatīgākajiem veikumiem ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhīva izveide ar 2500 Latvijas dievnamu fotoattēliem, to iekšskatiem un ārskatiem, kā arī vairāk nekā 1000 mācītāju ģīmetņu un ap 400 mācītāju personāllietu.

Septiņdesmito gadu sākumā izdeva pirmās latviešu Bībeles pārspiedumu, bet 1979. gadā E. Ķiploka apgādā nāca klajā profesora E. Dunsdorfa grāmata "Pirmās latviešu Bībeles vēsture". Krājumā "Nāc man līdz!" E. Ķiploks apkopojis dzimtenē un trimdā dzīvojošu 36 latviešu mācītāju dzīvesstāstus, kur katrs no tiem ir unikāls un savdabīgs. Pirmsākums šo stāstu publicēšanai rodams pirms izceļošanas no dzimtenes. Viens no biogrāfisku rakstu sērijā "Gara darbinieki" iznākušajiem darbiem ir 1939. gadā  E. Ķiploka sastādītais prāvesta Kārļa Kundziņa (1850-1937) dzīves un darba atmiņu stāsts "Prāvests Kārlis Kundziņš, tautas un draudzes darbinieks", kas balstīts uz paša K. Kundziņa atmiņām. 1931. gada 18. novembrī prāvests iesvētījis Brīvības pieminekļa pamatakmeni.

1987. gadā izdotais apkopojums "Dzimtenes draudzes un baznīcas: ev.-lut. baznīcas un draudzes Latvijā" ar 545 ilustrācijām ir apjomīgākais E. Ķiploka darbs par Latvijas baznīcu vēsturi, ko izdevis Latviešu ev.-lut. baznīcas apgāds Amerikā, un tam līdzvērtīga darba nav ne Latvijā, ne trimdas zemēs. Dzīvodams ārpus Latvijas, E. Ķiploks allaž domās kavējies pie Latvijas dievnamiem, un šī izdevuma mērķis bija saglabāt tautas atmiņā baznīcas tādas, kādas tās bija pirms tautiešu izceļošanas.

Par E. Ķiploka mūža darbu, sākot no studiju gadiem un pētniecības darbu Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātē un beidzot ar paveikto trimdā, var lasīt periodiskajos izdevumos "Universitas", "Izglītības mēnešraksts", "Burtnieks", "Svētdienas Rīts", "Ceļš", tajā skaitā arī paša izdotajā mēnešrakstā kristīgai dzīvei – "Ceļa biedrs". Īpaši rūpīgas apceres par teoloģijas doktora un mācītāja literāro darbību publicējis viņa draugs un mācītājs Ņujorkā Rihards Zariņš.  

Pēc neatkarības atgūšanas dzimtenē, 1994. gadā E. Ķiplokam Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīra vēstures Goda doktora nosaukumu un pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni.

Visciešākā  saistība ar Latvijas Universitāti un bibliotēku E. Ķiplokam ir studiju laikā, un strādājot par mācībspēku Teoloģijas fakultātē. No Latvijas Universitātes dibināšanas pirmsākumiem katra fakultāte veidoja savu bibliotēku. Teoloģijas fakultātes Bibliotēkā nonāca arī bijušo mācītāju grāmatas un pat veselas bibliotēkas, kā arī tika iepirkta teoloģiska satura literatūra lielākajos Rīgas grāmatu veikalos. No 1922. līdz 1925. gadam Bibliotēkas telpas atradās Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulv. 19, bet 1925. gadā to pārcēla uz citām telpām Baznīcas ielā 5. Bibliotēkas tehniskos darbus pildīja fakultātes ilggadīgie subasistenti: F. Treijs un E. Ķiploks.1

Viens no E. Ķiploka īpašiem vēlējumiem dzīvojot trimdā, bija nodot LU Teoloģijas fakultātei trīs vēstures grāmatas par Kurzemes un Vidzemes draudžu stāvokli pirms 150 gadiem. Grāmatās, kas ir pieejamas LU Bibliotēkā, un ir nonākušas dāvinājumu ceļā LU Teoloģijas fakultātes bibliotēkā, ir redzami autora veltījuma ieraksti laikabiedriem. Kopumā Latvijas Universitātes bibliotēkā ir vairāk nekā 20 izdevumu, kuru autors, sastādītājs vai redaktors ir E. Ķiploks.


1Adamovičs, L. Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte 1919-1939. – 2. izd. ar papildinājumu E. Ķiploks. Teoloģija Fakultāte 1939-1944. – [Lincoln ; Nebraska] : LELBA apgāds, 1981. – 153, [1] lpp.

2Apinīte, Vija. Edgars Ķiploks – LU mācībspēks, publicists, mācītājs = Edgars Ķiploks – Lecturer of the University of Latvia, publicist, Pastor / Vija Apinīte // Zinātņu vēsture un muzejniecība ( Raksti, Latvijas Universitāte, 684.sēj.). – Rīga : Latvijas Universitāte, 2005, 167. - 175. lpp.

3Cepure, Uldis. Trīs vēlējumi. – Ceļa biedrs, Nr. 9 (435), 1999, 139. - 140. lpp.

4Ķiploks, Edgars. Nāc Man līdz!: Liecības par to, kā šis Pestītāja aicinājums īstenots / Edgars Ķiploks. – [Lincoln ; Nebraska] : LELBA apgāds, 1990. – 158 lpp.

5Ķiploks, Edgars. Rediģētāja priekšvārds. No: Krišjāņa Valdemāra Raksti. 1. sējums. Rīga : Latvijas Ūniversitātes Studentu Padomes grāmatnīcas apgāds, 1936, 3. - 9. lpp.

6Vadonis Latvijas Ūniversitātes studentiem 1932/32. / Sast. E.Ķiploks ; Fr. Baloža ievads. – Rīga : Studentu Padomes grāmatnīcas izdevums, 1932. – 204, [12] lpp.

7Zanders, Viesturs. LU mācībspēks Edgars Ķiploks (1907-1999) un latviešu grāmatniecība = The Lecturer of Latvian University Edgars Ķiploks (1907-1999) and Book Culture in Latvia / Viesturs Zanders // Zinātņu vēsture un muzejniecība (Raksti, Latvijas Universitāte, 2012, 780.sēj.). – Rīga : Latvijas Universitāte , 2012, 308. - 312. lpp.