Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

 

EDGARS LEJNIEKS (1889 - 1937)

E. Lejnieks dzimis Rīgā 1889. gada 19. maijā. No 1900. līdz 1907. gadam viņš mācījās Rīgas Pētera I reālskolā. Studēja Maskavas Universitātes Matemātikas fakultātē.  Pēc  tās absolvēšanas 1911. gadā palika fakultātē gatavoties pedagoģiskajam un zinātniskajam darbam. 1913. gada viņš kļuva par matemātikas maģistru.

No 1912. gada līdz 1919. gadam E. Lejnieks strādāja par matemātikas skolotāju Maskavas Glezniecības, tēlniecības un celtniecības mākslas skolā, Maskavas Marijas sieviešu institūtā un Maskavas 3. valsts ģimnāzijā.

1919. gadā februārī E. Lejnieks no Padomju Latvijas izglītības tautas komisāra J. Bērziņa-Ziemeļa (1881-1938) saņēma uzaicinājumu kļūt par Latvijas Augstskolas Matemātikas katedras vadītāju. Viņš uzaicinājumu pieņēma, un ar ģimeni atgriezās Latvijā.

1919. gada augusta beigās Latvijas Augstskolas Organizācijas komisija nodibināja apakškomisiju E. Lejnieka vadībā ar uzdevumu noorganizēt Matemātikas un dabas zinātņu fakultāti. 1919. gada 16. septembrī Augstskolas Organizācijas komisija savā sēdē E. Lejnieku ievēlēja par Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes pirmo dekānu. 1920. gada maijā viņš kļuva par profesoru.

E. Lejnieks sastādīja pirmos mācību plānus un programmas matemātikas un astronomijas studentiem, lasīja daudzus matemātikas kursus: analītiskajā ģeometrijā, tēlotājģeometrijā, trijstūru ģeometrijā, determinantu teorijā, vispārējā vienādojumu teorijā, algebrā, integrālrēķinos, variāciju rēķinos, skaitļu teorijā, algebrisko skaitļu teorijā un grupu teorijā.1

Prof. L. Slaucītājs (1899-1971) atceras: "Bija laime Latvijas Universitātes Matemātikas dabaszinātņu fakultātē būt profesora Edgara Lejnieka audzēknim matemātikā: grūti iedomāties izcilāku, precīzāku, pat elegantāku lektoru tīrajā matemātikā. Visas, stingrā sistēmā turētās lekcijas viņš lasīja bez piezīmju palīdzības, veidodams garos izvedumus skaidrā tāfeles rakstā. Maskavas universitātes maģistrands, profesors Lejnieks gan nebija ļoti ražīgs pētniecības darbā, tāpēc viņu pazīst galvenokārt kā izcilu lektoru jau Maskavā, bet pēc tam Rīgā. Profesors strādāja bez asistenta, tātad tiešo kontaktu ar viņa ievērojamo personību mēs dabūjām arī praktiskajos darbos, kuros jau varēja brīvi prasīt un diskutēt. Uz lekcijām profesors nāca arvien garos melnos svārkos, kādus gadsimta sākumā valkāja skolotāji, profesori, augstākie ierēdņi".2

Pie prof. E. Lejnieka mācījās pirmā latviešu matemātiķu, fiziķu un astronomu paaudze: "Grūti pārvērtēt Edgara Lejnieka pedagoģiskās darbības nozīmi Latvijas vecākās paaudzes matemātiķu un astronomu attīstībā. Viņa lasītās lekcijas (iespiestas E. Fogela sakārtojumā) divu gadu desmitu laika posmā palīdzēja studentiem apgūt augstākās algebras un skaitļu teorijas pamatus. Viņa pieķeršanās zinātnei ietekmēja katru, kas viņa vadībā uzsāka patstāvīgās pētniecības darbu. Kādreiz universitātes mācības spēkiem bija rakstiski jāatbild uz kādas priekšniecības veidlapas jautājumiem. Uz jautājumu “Cik daudz no sava brīvā laika Jūs veltiet savas zinātniskās kvalifikācijas celšanai?”- Lejnieks atbildēja vienkārši: “Visu laiku”. Lejnieka skolnieki zināja, ka tiešām tā tas ir. Un viņi sekoja sava skolotāja piemēram".3

E. Lejnieka ieguldījums Latvijas izglītības un zinātnes veidošanā tika novērtēts gan Universitātē, gan Latvijā kopumā - 1928. gadā profesoram piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni, bet 1934. gadā – Latvijas Universitātes Goda doktora nosaukumu – Doctor honoris causa.

Prof. E. Lejnieks bija ne tikai Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes pirmais dekāns, bet arī Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas pārzinis (1920-1934) un Matemātikas semināra vadītājs (1919-1934). Pēc Latvijas Universitātes dibināšanas 1919. gada septembrī aktualizējās jautājums par bibliotēkas dibināšanu. Kā optimālais variants tika nolemts dibināt Centrālo un fakultāšu jeb nozaru bibliotēkas. Latvijas Universitātes Centrālo bibliotēku nodibināja 1920. gada 4. martā. Centrālās bibliotēkas organizēšanu Dekānu padome uzticēja E. Lejniekam, un ievēlēja viņu par bibliotēkas pārzini uz trim gadiem. Šajā amatā profesoru ievēlēja atkārtoti, un viņš pildīja Centrālās bibliotēkas pārziņa pienākumus no tās dibināšanas dienas līdz savai priekšlaicīgai aiziešanai pensijā 1934. gadā.4

Kopā ar Bibliotēkas komisiju E. Lejnieks risināja svarīgākos jautājumus par Centrālās bibliotēkas un fakultāšu bibliotēku alfabētisko un sistemātisko katalogu izveidošanu, par jauno grāmatu un periodisko izdevumu komplektēšanu, Centrālās bibliotēkas krājumu novietošanu atbilstošās telpās, bibliotēkas kadru un algu jautājumus.

1923. gada 14. novembrī Latvijas Universitātes Bibliotēkas komisija ziņojumā Universitātes padomei vēstīja, ka jautājumā par bibliotēkas organizāciju un tās darbību kā svarīgāko izvirza centrālā kataloga izveidošana, kas aptvertu fakultāšu, semināru un kabinetu grāmatas un laikrakstus un alfabētiskā kataloga sastādīšanu paralēli sistemātiskajam katalogam, kuram būtu jāaptver arī fakultāšu bibliotēkas esošās grāmatas. Nepieciešamā finansējuma un darbinieku trūkuma dēļ Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas sistemātiskā kataloga veidošana tika uzsākta tikai 1925. gada martā. Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas kopkatalogs bija izveidots 20. gadu beigās. 1928. gadā bija gatavi Inženierzinātņu, Ķīmijas, Matemātikas un dabaszinātņu, Tautsaimniecības un tiesību zinātņu, Filoloģijas un filozofijas, Teoloģijas fakultāšu katalogi.5

Kā Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas pārzinis E. Lejnieks nenogurstoši rūpējās par grāmatu un žurnālu krājuma paplašināšanu. Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas krājums no sākotnējiem 800 sējumiem strauji paplašinājās, un 1925. gadā, kad tika pabeigta Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas alfabētiskā kataloga izveide, tā apjoms sasniedza 45 948 iespieddarbus.6 E. Lejnieks risināja jautājumu par Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas lasītavas ierīkošanu. 1930. gadā ir tapis ziņojums Latvijas Universitātes rektoram par mecenāta K. Morberga Latvijas Universitātes Centrālajai bibliotēkai atvēlētās mantojuma summas izlietošanu: "Vislietderīgāk būtu jau tagad stāties pie atsevišķa grāmatu krājuma komplektēšanas, kurš saturētu visas, galvenā kārtā  studentu lietotās mācību grāmatas. Minētās grāmatas netiktu izsniegtas uz māju, bet būtu lietojamas Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas lasītavā".7

Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē vienota bibliotēka kā patstāvīga vienība nebija reģistrēta. Katram institūtam bija sava speciāla bibliotēka, kuru pārzināja institūta vadītājs. Fakultāšu bibliotēkas uzdevums bija mācību literatūras sagāde savā specialitātē. Fakultāšu bibliotēku krājumu pamatu veidoja ārzemju sūtniecību, privātpersonu un sabiedrisko organizāciju dāvinājumi. Matemātikas semināra bibliotēka no tā dibināšanas brīža līdz 1934. gadam bija prof. E. Lejnieka pārraudzībā. Par vadītāja palīgiem bibliotēkā strādāja studentes.8 Galvenā uzmanība tika pievērsta bibliotēkas paplašināšanai. E. Lejnieks pielika milzīgas pūles, lai Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē izveidotu pēc iespējas pilnīgāku matemātikas bibliotēku - pats sarakstījās ar firmām, no kurām pirka grāmatas, ārzemju komandējumu laikā veltīja uzmanību ne tikai matemātiskiem pētījumiem, bet arī bibliotēkas paplašināšanas jautājumiem. Pirmsākumos Matemātikas kabinetā bija 2000 matemātiska satura grāmatas un žurnāli, 1927. gadā – 3070 sējumi, bet trīsdesmito gadu beigās Matemātikas semināra bibliotēkā bija jau 10 100 sējumi.9

E. Lejniekam bija liela personīga matemātikas bibliotēka, kas pēc viņa nāves tika nopirkta par 15 014 latiem, un iekļauta Matemātikas seminārā bibliotēkā ar speciālu zīmogu "Prof. E. Lejnieka bibliotēka". Visas kolekcijas grāmatas un žurnāli tika reģistrēti inventāra grāmatā. Pašlaik E. Lejnieka personīgā bibliotēka ir iekļauta Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā, kā atsevišķa kolekcija. Kopumā kolekciju veido 2030 grāmatas, kas izdotas no 1701. līdz 1936. gadam.

Prof. E. Lejnieks prata daudzas svešvalodas: krievu, vācu, franču, bet speciālo literatūru lasīja angļu, itāļu, spāņu, holandiešu, dāņu un zviedru valodā. Lielākā daļa grāmatu kolekcijā ir vācu valodā  (808 iespieddarbi) un  krievu valodā  (673 iespieddarbi), mazāk  franču (247 iespieddarbi), angļu (123 iespieddarbi) un zviedru – (10 iespieddarbi). Kolekcijā ir arī grāmatas latīņu, spāņu un itāļu valodā (150 iespieddarbi). Latviešu valodā prof. E. Lejnieka kolekcijā ir 15 grāmatas. Starp tām 1936. gadā Matemātikas zinātņu darbinieku biedrībā izdotās paša profesora grāmatas "Augstākā algebra" un "Skaitļu teorija". Grāmatu saturu veido lekcijas, kuras prof. E. Lejnieks lasīja laika posmā no 1920. līdz 1931. gadam Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes Matemātikas nodaļas studentiem. Grāmatu priekšvārdā prof. A. Lūsis rakstījis: "Atļauju savu lekciju publikācijai laipni deva profesors Edgars Lejnieks, bet gan grūtas slimības dēļ viņš manuskriptu nav skatījis cauri. Manā redakcijā lekcijas rūpīgi sakārtojis un uzrakstījis Ernests Fogels".

Kolekcija ir nozīmīga ne tikai ar izciliem izdevumiem dažādās zinātņu jomas. Daudzos izdevumos ir autoru īpaši veltījuma ieraksti E. Lejniekam, kas šiem materiāliem piešķir unikālu vērtību.

Grāmatu klāstu papildina disertācijas, kas aizstāvētas no 1831. līdz 1932. gadam slavenās Eiropas universitātēs franču un vācu valodā; veltītas skaitļu teorijas, algebras, ģeometrijas, matemātiskas analīzes jautājumiem.


1Profesors Edgars Lejnieks (1889-1937) - LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes pirmais dekāns / Dambītis Jānis // RTU zinātniskie raksti. 8. sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. - 15. sēj. (2009), 63.-69. lpp.

2Skats LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes darbā / Slaucītājs Leonīds // Universitas: Scientiae et patriae, 1969, nr.24, 18.-22. lpp.

3Edgars Lejnieks / Gaiduks J., Hovanskis N., Rabinovicš I. // Zvaigžņotā Debess. – Ziema (1962), 42.-45. lpp.

4LU Centrālā Bibliotēka no 1920. līdz 1940. gadam / Treide Gita // No: Latvijas Universitātes Bibliotēka laikmetu griežos. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2007., 57.-74. lpp.

5Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 7427.f., 6.apr., 227.1.,123. lpp.

6Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 7427.f., 6.apr., 227.1., 85. lpp.

7Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 7427.f., 6.apr., 227.1.,140. lpp.

8Latvijas Universitātes piecgadu darbības pārskats: 1919.-1924… 240.lpp.

9Latvijas Universitāte divdesmit gados: 1919-1939… 528.lpp.

10Atmiņas par profesoru E. Lejnieku / Rozenberga (Aumeistare) M. // Zvaigžņotā Debess. –Vasara (1964.), 45.-48. lpp.

11Lejnieks Edgars. Augstākā algebra : lekcijas, lasītas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē / Edgars Lejnieks ; sakārtojis Ernests Fogelis ; rediģējis Arvēds Lūsis. - Rīga : Matemātisko zinātņu darbinieku b-ba , 1936. - 158, [2] lpp. : il.

12Lejnieks Edgars. Skaitļu teorija : lekcijas, lasītas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē / Edgars Lejnieks ; sakārtojis Ernests Fogelis ; rediģējis Arveds Lūsis. - Rīga : Matemātisko zinātņu darbinieku b-ba, 1936. - 289, [7] lpp. : zīm.

13Lejnieks Edgars. Augstākā algebra : lekcijas, lasītas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē / Edgars Lejnieks ; sakārtojis Ernests Fogelis ; rediģējis Arvēds Lūsis. - Rīga : Matemātisko zinātņu darbinieku b-ba , 1936., [3.] lpp.