Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

 

EIŽENS LEIMANIS (1905 - 1992)

E. Leimanis dzimis 1905. gada 10. aprīlī Kocēnu pagasta Vecbaižās. Savu pirmo izglītību ieguvis mājās. Pirmā pasaules kara laikā mācījies Valmieras pilsētas reālskolā, pēc tam  Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. Pēc tās pabeigšanas 1924. gadā rudenī E. Leimanis iestājies Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes matemātikas nodaļā.

Studiju gados pēc profesora A. Klozes (1895-1953) ierosmes viņš pievērsies diferenciālvienādojumu teorijai un debess mehānikai. 1929. gadā E. Leimanis saņēmis atzinību par darbu "Hekubas tipa Švarcšilda periodiskie atrisinājumi ierobežotā triju ķermeņu problēmā". 1929. gada 4. oktobrī ieguvis Cand. math. grādu.

Lai sagatavotos zinātniskajai darbībai E. Leimanis pēc studiju beigšanas 1929. gadā kļuvis par stipendiātu Teorētiskās astronomijas un analītiskās matemātikas katedrā. 1931. gadā, lai papildinātu savas teorētiskās zināšanas, ar Kultūras fonda atbalstu devies mācīties, vispirms uz Leipcigas Universitāti, pēc tam uz Kopenhāgenas Astronomijas observatoriju.

1930. gadā E. Leimani ievēlējuši par jaunāko asistentu Tēlotājas ģeometrijas katedrā. Pēc diviem gadiem viņš kļuvis par asistentu, bet 1936. gadā par vecāko asistentu.

1935. gada 23. janvārī pēc habilitācijas darba "Plaknes augstāko pakāpju algebriskās līknes ar kārtu p=0" iesniegšanas viņš tiek ievēlēts par privātdocentu Tīrās matemātikas katedrā, bet 1937. gada 17. novembrī - par docentu Teorētiskās astronomijas un analītiskās mehānikas katedrā.

Kā K. Morberga fonda stipendiāts E. Leimanis 1935. gadā devies papildināt zināšanas Parīzē, kur 9 mēnešus strādājis izcilā debess mehānikas speciālista prof. Ž. Šazī (1882-1955) vadībā.

Otrā pasaules kara beigās bēgļa gaitas E. Leimani un viņa ģimeni aizvedušas uz Vācijas ziemeļiem, kur no 1944./45. m./g. viņš bijis profesora vietas izpildītājs senajā Greifsvaldes universitātē. 1946. gadā kopā ar prof. F. Gulbi (1891-1956) nodibinājis Baltijas Universitāti Hamburgā.

Hamburgas universitātes laikā E. Leimanis ieguvis matemātikas zinātņu doktora grādu. Baltijas Universitātē E. Leimanis strādājis līdz 1949. gadam. Tālāk viņa dzīves ceļš aizvedis uz Kanādu, Vankūveru, kur līdz 1974. gadam strādājis Britu Kolumbijas universitātē.

Profesora akadēmiskā darbība bijusi ļoti aktīva – viņš bijis "Mathematical Reviews" un "Applied Mechanics Reviews" līdzstrādnieks, piedalījies starptautiskos matemātikas kongresos, bijis vairāku zinātnisko organizāciju – Ņujorkas ZA, Francijas un Itālijas matemātikas un Vācijas Astronomu biedrību, Latviešu Akadēmisko mācību spēku un zinātnieku asociācijas loceklis. Vairāku monogrāfiju, kā, piemēram, "Dynamics and Nonlinear mechanics", "The general problem of the motion of coupled rigid bodies about a fixed point" un "Qualitative methods in the three-body problem" autors un līdzautors. Publicējis 35 darbus par diferenciālvienādojumu sistēmām, vairāk kā 30 darbu par zinātnes vēsturi; profesionālajos žurnālos publicēti ap 600 apskatu un recenziju materiālu, teorētiskā mehānikā un debess mehānikā.1

Līdztekus zinātniskajam darbam E. Leimanis bija Vankūveras latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks laikā no 1951. līdz 1973. gadam.

1989. gada rudenī un 1991. gada septembrī E. Leimanis viesojies Rīgā. 1991. gada 25. februārī Latvijas Universitātes Padome nolēmusi matemātikas zinātņu doktoram, prof. E. Leimanim piešķirt matemātikas Goda doktora grādu par lielu ieguldījumu matemātikas un debess mehānikas attīstībā, Latvijas matemātikas un mehānikas vēstures izpētē un starptautisko zinātnisko sakaru veicināšanā. 1991. gada 27. jūlijā profesors ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli.

E. Leimanis bija pedagogs un zinātnieks, Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes docētājs, kādu laiku arī fakultātes dekāns, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes sekretārs un Latvijas Universitātes Padomes loceklis.

Par E. Leimani savā atmiņu grāmatā "Trešais zvans" A. Eglītis rakstījis: "Viņš piederēja pie nedaudziem latviešu zinātniekiem, kas ar saviem pētījumiem bija ieguvuši pasaules mēroga popularitāti".4

Savā pedagoga darbībā Latvijas Universitātē E. Leimanis lasījis teorētiskās mehānikas, orbītu teorijas, debess mehānikas, praktiskās analīzes un tēlotājģeometrijas kursus. 1940. gadā klajā nāca viņa mācību grāmata "Teorētiskā mehānika" (1. daļa).

Varbūt vislabāk E. Leimani kā pedagogu raksturo viņa paša vārdi uzrunā fakultātes studentiem:

"Mūs, latviešu, kā zemes bērnu darbs, domas un rūpes pieder zemei. Bet latvietis nekad neaizmirst arī debesis, kas aicina augšup. Nepietiek tikai ar materiālām rūpēm, nepietiek ar turību un labklājību. Sirds prasa sev mazu stūrīti debesu, ja arī modernam pilsētas cilvēkam lielais apvārsnis pazūd starp namiem un žogiem. Bet bez tām debesīm, ko redzam katru dienu, ir vēl citas debesis, kurām redzamās ir tikai simbols. Tās ir tautas garīgās debesis. Jo augstākas tās un spožākas, jo cildenāka un gaišāka viņas dzīve. Ja Kristus saka: “Mūsu manta ir debesīs,” – tad viņš domā augstākās garīgās un tikumiskās vērtības, kas paceļas pār mums ar savu mūžīgo gaismu. Arī latvju tautai ir savas debesis. Celt tās arvien augstāk un vairot mūsu tautas garīgās vērtības ir jūsu, kas šodien gatavojaties atstāt universitātes sienas, svēts pienākums. Nododamies zemes rūpēm, kuru nebūs mazums, jūsu dzīves ceļā nekad neaizmirstiet arī debesis, jo cilvēkam ”kam nav savu debesu, nav arī savas zemes”- saka mūsu dzejnieks Kārlis Skalbe".2

"Cauri visgrūtākajiem dzīves posmiem un pārbaudījumiem Eižena Leimaņa dzīve un darbs bija allaž veltīti tiem ideāliem, kas bija likti mūsu Alma mater, - Latvijas universitātes, - pamatos, Zinātnei un Tēvzemei."3

Diemžēl, zinātnieka un pedagoga sekmīgajam darbam savas Alma mater un valsts labā bija lemti tikai nedaudzi gadi.

E. Leimanis, kā īsts zinātnes cilvēks visus savus honorārus ieguldīja grāmatās. Par E. Leimani savā atmiņu grāmatā "Trešais zvans" A. Eglītis raksta: "Naktsmājas mums bija paredzētas pie prof. E. Leimaņa. Ar profesoru iepazinos Los Andželosā, kad viņš piedalījās Kalifornijas augstskolas rīkotajā vispasaules matemātiķu kongresā. Viņš piederēja pie nedaudzajiem latviešu zinātniekiem, kas ar saviem pētījumiem bija ieguvuši pasaules mēroga popularitāti. Patlaban viņš beidza monumentālu darbu pie tā dēvēto "trīsķermeņu problēmu", par ko matemātiķi lauza galvas jau gadu simteņiem ilgi... Iespaidīgs bija profesora darba kabinets, kura sienas no griestiem līdz grīdai klāja sējumiem piekrauti plaukti. Tur nebija tikai grāmatas par matemātiku, bet jo daudzas par literatūru un īpaši mūziku. Profesors bija liels mūzikas cienītājs. Mums ierādītajā guļamistabā nakts galda atvilktnē atradu slavenā vācu pianista Gīzekinga nupat iznākušo atmiņu grāmatu."4

Profesoram vēl esot šai saulē, viņu nodarbināja problēma - kāds liktenis pēc viņa aiziešanas mūžībā piemeklēs plašo literatūras klāstu. Rūpēs par grāmatu tālāko likteni iesaistījās arī viņa dzīvesbiedre. Daļa literatūras tika sūtīta, piemēram, uz Britu Kolumbijas Ziemeļu universitāti, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, uz Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes lasītavu, atsevišķām personām un draudžu skolām Latvijā, kā arī Latvijas Mūzikas akadēmijai.

Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā atrodas prof. E. Leimaņa grāmatu kolekcija. Kolekcija izveidota 1998. gadā, pateicoties E. Leimaņa dzīvesbiedres Z. Leimanes nozīmīgajam grāmatu dāvinājumam Bibliotēkai. Kolekcijā ir fundamentāli darbi matemātikā, debess mehānikā un astronomijā, grāmatas, kuras nepieciešamas studentiem mācību priekšmetu izpratnē, kā arī materiāli, kas lieti noderēs Alma mater vēstures pētniecībā.


1Vija Apinīte "Izcila zinātnieka personiskā bibliotēka atgriežas Latvijā", Universitātes Avīze, 31.10.2000. tiešsaiste [skatīta 30.05.2016.]

2Matemātiķim un astronomam Eiženam Leimanim 10. aprīlī – 90 / Ilgonis Stukmanis // Dabas un vēstures kalendārs 1995., 34.-38. lpp.

3Profesors Eižens Leimanis : [par matemātiķi, debess mehānikas pētn. (1905-1992)] / Roze Leonīds // Zvaigžņotā Debess. - 1991/1992, ziema, 38.-40.lpp.

4Eglītis A. Trešais zvans. – Grāmatu Draugs, 1965.- 271.-272.lpp.