Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

 

ERNESTS BLESE (1892 - 1964)

E. Blese dzimis 1892. gada 27. decembrī Rīgā. Par saviem vecākiem mūža otrajā pusē rakstījis:

"Mani vecāki bija jau tomēr paguvuši izvirzīties drusku augstāk - ārā no pašiem vienkāršākajiem lauku ļaudīm, ārā arī no pašiem vienkāršākajiem pilsētas strādniekiem. Mans tēvs Jēkabs Blese (1864 - 1926) bija cēlies no Zemgales lauku ļaudīm - no Elejas un Bēru Vircavas. Jau 1870. gadā viņa vecāku dzimta bija ienākusi Rīgā. Manas dzimšanas laikā viņš bija viens no atbildīgiem vadītājiem Konstantīna Reima dārzniecībā un vispārīgi labi pārzināja dārznieka amatu. Runāja arī diezgan labi krieviski un vāciski. Mana māte, dzimusi Balode (1867 - 1945), bija no Vid-zemes jūrmalas. Bija dzimusi laikam Bīriņu muižā, kur katrā ziņā bija pagājusi viņas agrā bērnība."

1900. gadā Bleses ģimene pārcēlās uz dzīvi Kurzemē, Lielezerē.

Par dēla izglītošanu E. Bleses vecāki sevišķi nerūpējās, acīmredzot viņiem likās, ka dēlam jāieņem kāda praktiska, ar labu peļņu saistīta vieta, pie kam nav svarīgi, kāda būs viņa izglītība. Rezultātā E. Blese netika gājis ne pagasta, ne draudzes, ne ministrijas skolā, līdz ar to lauku skolas dzīve viņam palikusi sveša.

1902. gadā jaunā Ernesta rokās ar radinieku gādību nonāca toreizējo reālskolu programma un mācību grāmatas. Tas izšķīra E. Bleses tālākās skolas gaitas, un 1903. gadā, neskatoties uz savām humanitārajām interesēm, viņš iestājās Liepājas reālskolā. Skolā atklājās, ka E. Blese, paša vārdiem sakot, "...nevienas līnijas uzvilkt nemācēju, jo vispār nesapratu, ko no manis grib". Vēlāk E. Blese nožēloja, ka jau no pirmās reālskolas klases nav pārgājis uz ģimnāziju. Viņš lasīja visu pieejamo krievu literatūru, Rietumeiropas klasiķus un neklasiķus, nemaz nerunājot par latviešu literātu darbiem. "... pamazām manī klusībā sāka arvien spēcīgāk veidoties divas ķecerīgas domas: es studēšu filoloģiju, un es būšu dienās filoloģijas profesors," savā autobiogrāfijā raksta E. Blese.

1903. gadā iestājās Liepājas reālskolā. 1910. gadā, izturējis reālskolas gala pārbaudījumus, viņš vienlaicīgi nolika eksāmenu arī Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. Tā paša gada rudenī E. Blese iestājās Pēterpils universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Ģermāņu valodu nodaļā. 1914. gadā E. Blese pabeidza Pēterpils universitāti, un tika ar stipendiju atstāts gatavoties profesūrai. Šajā pašā gadā sekoja otrs ievērojams notikums: vēl pirms kara sākuma E. Blese apprecējās ar sēlpilieti M. Vecaini - bija atrasts ceļabiedrs visam mūžam.

1914. gadā E. Blese sāka strādāt Pēterpils II ģimnāzijā. Daudzās stundas prasīja lielu piepūli un laiku. Materiālais stāvoklis bija smags.

1915. gadā sāka izmaksāt stipendiju, stāvoklis uzlabojās, un E. Blese sāka gatavoties maģistra eksāmeniem. Līdz 1918. gada sākumam tie bija sekmīgi nokārtoti. Stāvoklis Pēterpilī pasliktinājās, sākās bads. Lai glābtu ģimeni, 1918. gada vasarā E. Blese kopā ar sievu un nepilnu gadu veco dēlu Jāni uzsāka ceļu mājup, uz Latviju.

1918. gada augustā tūlīt pēc atgriešanās Rīgā E. Blese sāka strādāt Rīgas II pilsētas ģimnāzijā, un no 1919. gada sākuma - arī Ārlietu ministrijas Informācijas nodaļā. 1919. gada 28. septembrī E. Blese sāka strādāt jaundibinātajā Latvijas Augstskolā (vēlākajā Universitātē), Filoloģijas un filozofijas fakultātē par docentu. No 1922. līdz 1924. gada jūlijam vadīja Filoloģijas un Filozofijas fakultātes bibliotēku.

1928. gadā E. Blese aizstāvēja doktora disertāciju "Latviešu uzvārdu studijas I", par ko ieguva doktora grādu, un 1928. gada 12. maija sēdē tika ievēlēts par profesoru.

E. Bleses vārds cieši saistīts ar Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāti no tās dibināšanas pirmās dienas līdz neatkarīgās Latvijas pēdējai dienai 1940. gadā. Neskatoties uz lielo slodzi Universitātē un ārpus tās, Dr. phil. prof. E. Blese vienmēr atradis laiku arī zinātniskiem pētījumiem valodniecībā. Viņa spalvai pieder daudzi zinātniski raksti, mācību grāmatas, vārdnīcas un monogrāfijas par valodniecības jautājumiem.


Sārts, Eriks. Gara vērtību cienītājs : [par Latvijas Universitātes pasniedzēju, valodnieku, prof. Ernestu Blesi (1892-1964)] / Eriks Sārts // Universitātes Avīze, Nr.8 (2002, 17.dec.), 3.lpp.