Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

 

JĀNIS VĀRSBERGS (1879 - 1961)

J. Vārsbergs dzimis 1879. gada 5. maijā tā laika Cēsu apriņķī, Praulienas pagasta "Drikājos", kā turienes lauksaimnieka dēls.1 Apmeklējis Praulienes pagasta "Gustava" skolu, vēlāk mācījies Ļaudonas draudzes skolā, kā arī Jēkabpils pilsētas skolā un K. Millera privātskolā Cēsīs. Savulaik pārgājis uz Jelgavas reālskolu, un to pabeidzis 1901. gadā.3

Pēc obligātā kara dienesta izpildīšanas 1903. gadā iestājies Rīgas Politehniskā Institūta lauksaimniecības nodaļā, un 1908. gadā beidzis institūta lauksaimniecības nodaļu ar I šķiras mācīta agronoma grādu.3 Pēc tam iesākās viņa plašā un ļoti rosīgā darbošanās kā Latvijas Universitātē, tā Lauksaimniecības akadēmijā par mācībspēku.

Tūlīt pēc augstskolas beigšanas, līdz 1910. gadam strādājis Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrībā. 1910. gadā studiju nolūkos Krievijas Zemkopības departamenta uzdevumā laika savas dzīves pavadījis ārzemēs, apceļojot Austriju, Vāciju, Zviedriju un Somiju. Ar minēto gadu J. Vārsbergs ir pievērsies savam mūža darbam — pļavu, ganību un purvu kultūras pētniecībai. 1911. un 1912. gadā darbojies Oļenecas guberņā kā valdības speciālists pļavkopībā un purvkultūrā. Piedalījies speciālistu apspriedēs Pēterpilī un Maskavā. 1911. gadā J. Vārsbergs iestājas Krievijas Zemkopības ministrijas dienestā, un līdz 1913. gadam strādājis Oloņecas guberņā, kā pļavkopības un purvu kultūras speciālists. 1913. gadā atgriezās dzimtenē Latvijā un darbojies savā specialitātē, kā pļavkopības un purvkultūras speciālists Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrībā. 1918. gadā viņš vadīja Priekuļu muižas saimniecību.3

J. Vārsbergs ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru, un par nopelniem Latvijas atbrīvošanā viņam piešķirta Latvijas Republikas Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa.3

1919. gadā nodibinoties Latvijas Universitātei, vasarā uzsākts aktīvs darbs pie Lauksaimniecības fakultātes organizēšanas. 26. augustā Zemkopības ministrijas pārstāvja P. Nomala vadībā tika izraudzīti fakultātes pirmie mācībspēki no pazīstamākajiem Latvijas agronomiem un inženieriem. Tika izraudzīts J. Vārsbergs, kurš Latvijas Universitātē aktīvi darbojāss no pašiem pirmsākumiem. No 5. septembra J. Vārsbergu ievēlēja par vecāko docentu.

1932. gadā oktobrī J. Vārsbergs tika ievēlēts par profesoru Lauksaimniecības fakultātes augkopības katedrā. Tā sākas J. Vārsbergu akadēmiskais darbs, kas ilga līdz 1944. gadam.2 Līdz tam papildus 1928. gadā vadījis saimniecību un studentu praksi Vecaucē.

1932. gadā J. Vārsbergs aizstāvēja disertāciju "Zālāju augu sabiedrības - augu ārējo augšanas apstākļu veidojums", par ko Lauksaimniecības fakultāte piešķīra viņam agronomijas zinātņu doktora grādu. Laikā no 1932. līdz 1939. gadam J. Vārsbergs bija Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes augkopības katedras vadītājs.  Pēc tam ar 1939. gadu līdz 1944. gadam, izņemot komunistu okupācijas laiku no 1940. līdz 1941. gadam, J. Vārsbergs bija profesors un augkopības katedras vadītājs Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā. Akadēmiskās darbības laikā pildījis un piedalījies vairākās fakultātes un Universitātes komisijās. Ieņēmis vairākus administratīvus amatus:1925/26. gadā Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes sekretārs (1925-1926), dekāns (1926-1927), kā arī J.L.A. Valdes un Padomes sekretārs (1939-1944).2

J. Vārsbergs aktīvi darbojies latviešu sabiedriskā laukā. Pēc Latvijas valsts proklamēšanas viņš aktīvi līdzdarbojās arī politiskajā dzīvē, esot kā Tautas Padomes un Satversmes Sapulces loceklim. Darbojies Baltijas Bēgļu apgādāšanas komitejas valdē, noorganizējis un vadījis siena apgādāšanu armijas vajadzībām Vidzemē. Bijis Vidzemes guberņas pārtikas komitejas loceklis. Piedalījies Zemnieku savienības dibināšanā. Tautas padomē un Satversmes sapulcē ievēlēts un darbojies kā Zemnieku savienības frakcijas loceklis, bijis finanšu un budžeta komisijas priekšsēdētājs un izglītības komisijas loceklis. Dažus gadus bijis Latvijas Tautas bankas padomes loceklis. 12 gadus darbojies arī Latvijas Agronomu biedrības valdē.  

1918. gadā piedalījās Latvijas republikas proklamēšanā. Viņa darbības nozīmīgākais posms ir darbs Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrībā, kuras nacionālā nozīme ir ļoti augstu vērtējama.

J. Vārsbergs bijis zinātniskos komandējumos Holandē, Vācijā, un Skandināvijas valstīs, Somijā, Igaunijā un Lietuvā, kur piedalījies vairākos Baltijas valstu agronomu savienības zinātniskos kongresos. Tērbatā nolasījis referātu par Latvijas sarkano āboliņu.3

Fakultātes bibliotēka savas telpas iekārtoja tikai 1923./24. mācību gadā. Lauksaimniecības fakultātes bibliotēkas pamats radies, apvienojot fakultātes īpašumā nodoto Pētermuižas kroņa mežniecības bibliotēku ar Rīgas Politehniskā institūta kontrolstacijas bibliotēku.4

Vispārējā bibliotēka atradās fakultātes sekretāra pārziņā, kurš izpildījis arī bibliotekāra pienākumus. Fakultātes sekretāra pienākumus J. Vārsbergs pildījis no 1923. līdz 1924. gadam.3 Līdz ar to var secināt, ka minētajā laika posmā savu ieguldījumu fakultātes bibliotēkas attīstībā devis arī prof. J. Vārsbergs. Fakultātes bibliotēka varēja lepoties ar J. Vārsberga zinātnisko devumu un zināšanām, jo literārajā laukā prof. J. Vārsbergs sācis darboties jau studenta gados. Profesors ir publicējis vairākus zinātniskus darbus savā specialitātē un daudzus rakstus latviešu presē par visdažādākajiem nacionālās dzīves jautājumiem.1

Zinātniskos rakstus J. Vārsbergs regulāri publicējis žurnālā "Baltijas Lauksaimnieks", vēlāk bijis šā žurnāla redaktors. Darbojies līdzi žurnālā "Latvijas Lauksaimnieks" un laikrakstos "Latvija", "Līdums un Brīvā Zeme". Laikrakstā "Līdums un Brīvā Zeme" bijis arī tā atbildīgais redaktors. Prof. J. Vārsberga pētniecības darbi publicēti latviešu un vācu lauksaimniecības žurnālos "Das Anerben der Landgrundbesitze" un "Kuhdras pakaischi". J. Vārsbergs sarakstījis daudzas nozīmīgas grāmatas, kā piemēram, "Kūdras pakaiši" un "Pļavas un ganības". Rediģējis un ievietojis paša sastādītas nodaļas grāmatā "Dabas zinības un lauksaimniecība".1


1Latvju Vārds : pirmais latviešu laikraksts Zviedrijā. Nr. 6 (1961) - Nr. 8 (921) (1961) Stockholm : Arvid Noren, 1961. nr. : il. ; 40-46 cm.

2Universitas : Latvijas Korporāciju apvienības un studenšu prezidiju konventa laikraksts. Nr. 8 (1961)- New York : Latvijas Korporāciju Apvienība, 1961- nr.8 : il. ; 28 cm.

3Latvijas Universitate divdesmit gados, 1919-1939. [Rīga] : Latvijas Universitāte, 1939. 2 sēj. ; 23 cm.

4Latvijas Universitātes Bibliotēka laikmetu griežos / Latvijas Universitātes Bibliotēka ; [Andris Šnē, Georgs Briežkalns, Gita Treide ; sastādītāja Mārīte Saviča ; bibliogrāfiskā redaktore Diāna Paukšēna]. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, c2007. 159 lpp. : il., faks. ; 25 cm. ISBN 9789984802855. 5. Latvijas Universitate divdesmit gados, 1919-1939. [Rīga] : Latvijas Universitāte, 1939. 2 sēj. ; 23 cm.