Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

 

KRISTAPS MORBERGS (1844 - 1928)

K. Morbergs dzimis 1844. gada 2. oktobrī Kurzemē, netālu no Lietuvas robežas, Bukaišu pagasta Lielstrikaišos, lauksaimnieka ģimenē, kā ceturtais un jaunākais dēls. Viņam bija trīs brāļi un viena māsa.1 1862. gadā pabeidza pagastskolu, devās uz Jelgavu, kur strādāja fizisku darbu un mācījās namdara amatu.

1864. gadā ieradās Rīgā, kur strādāja par būvstrādnieku un būvmateriālu pieņēmēju, piedalījās arī Latviešu biedrības nama celšanā.2 M. Morbergs kādu laiku bijis māceklis pie tā laika pazīstamā latviešu arhitekta J. Baumaņa.6 Brīvajā laikā mācības turpināja pašmācības ceļā, sagatavojās un nokārtoja arhitekta eksāmenu Rīgas Politehniskajā institūtā.2

Ziņas par K. Morberga studijām ir pretrunīgas, daži apgalvo, ka viņš ir studējis Būvmākslas akadēmijā Berlīnē, un pat ieguvis tur arhitekta grādu. Citi apšauba to, jo akadēmijā nav atrastas nekādas pēdas par K. Morberga mācībām. Arī Rīgas Politehnikumā viņš nav bijis oficiāli imatrikulēts, lai gan tā docētāji ir palīdzējuši apgūt arhitektūras zinības.5

Sava mūža lielo izdevību K. Morbergs saskatīja, kad tajā pašā gadā, kad viņš ieradās Rīgā sāka nojaukt Iekšrīgu ierobežojošos Rīgas vaļņus. Līdz ar to radās plaša bulvāru josla, kurā pēc noteikumiem varēja celt tikai daudzstāvu mūra namus. Ar saviem ietaupījumiem un aizņēmumiem K. Morbergs nopirka vairākus gruntsgabalus, un laikā no 1874. līdz 1885. gadam uzcēla vairākus piecstāvu namus: Aspazijas bulvārī trīs namus, Zigfrīda Meierovica bulvārī divus (biroju un dzīvokļu namus), un dzīvokļu namu Vaļņu ielā. K. Morbergs bija ieguvis arī vasarnīcu Rīgas Jūrmalā. Viņš mantoja arī dzimtās Lielstrikaišu mājas, jo brāļi bija miruši. Māju K. Morbergs atdāvināja Bukaišu pagastam lauksaimniecības skolas ierīkošanai.6

Paša K. Morberga dzīvoklis Z. Meierovica bulvārī bija liels un aizpildīja visu stāvu. Istabas bija ļoti gaumīgi un bagātīgi ierīkotas. Bibliotēkas istabā atradās skapji ar krāšņiem sējumiem: konversācijas leksikoni, grāmatas par arhitektūru, ceļojumu apraksti, literatūras klasiķi. Bija arī biljarda un deju istabas.1 Rakstnieks V. Eglītis atceras, ka: "visīpatnējāko iespaidu atstāja Morberga paša kabinets, kura sienas pārklāj dažādu zvēru ragu mežs, no kuriem konstruētas arī viņa kabineta mēbeļu atzveltnes un kājas, ieturot vienādu, neuzkrītošu stilu".3

Savu mantu, namus, grāmatas, mākslas darbus un skaidru naudu K. Morbergs ar 1925. gada testamentu novēlēja Latvijas Universitātei stipendijām Universitātes studentiem un absolventiem, kā arī stipendijām Latvijas konservatorijas un Latvijas mākslas akadēmijas studentiem. Testamentā bija paredzēti maksājumi K. Morberga piederīgajiem un darbiniekiem. Testamentā tika noteikts, ka Bukaišos jādibina lauksaimniecības skola un Jūrmalā botāniskais dārzs. Jāturpina uzturēt Romas viesnīca.2

Rīgas notāra J. Purgala 1925. gada 7. maijā sastādītā Kristapa Morberga testamenta būtība bija izteikta vārdos: "Visu savu kustamu un nekustamu mantu, lai tā sastāvētu no kā sastāvēdama, un lai tā atrastos kur atrazdamās, kura man tagad pieder, kā arī to, kuru es turpmāk varētu iegūt, es novēlu par pilnu īpašumu Latvijas Universitātei Rīgā, kuru es ieceļu par savu universālmantinieci".5

Latvijas Universitātes mantojuma pārvaldīšanai nodibināja K. Morberga novēlējumu fondu, kuru pārvaldīja dekānu padome Latvijas Universitātes rektora vadībā. 1934. gada martā Ministru kabinets apstiprināja fonda statūtus. Līdz 1938. gada 31. decembrim fonds stipendijās izmaksāja 208 000 latus (t.sk. Latvijas Universitātes absolventiem- 163 000 latus, studentiem- 33 000 latus).2 Tas atbalstīja arī mācībspēku ceļojumus studiju nolūkos un Latvijas Universitātes zinātniskās bibliotēkas uzturēšanu. Fonda pastāvēšanas laikā ar fonda atvēlēto līdzekļu palīdzību vairāk nekā 100 Latvijas Universitātes mācībspēku varēja papildināties ārzemju universitātēs.6 Tradīcija izmaksāt K. Morberga stipendijas tika atjaunota 2001. gadā.1

K. Morberga testamentā tika novēlēti līdzekļi Latvijas Universitātes zinātniskās bibliotēkas dibināšanai un papildināšanai.5 Latvijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Universitātes Bibliotēkas dokumentācijas informācija vēsta, ka 1926. gadā K. Morbergs uzdāvinājis dažādus arhitektūras un celtniecības satura izdevumus Latvijas Univesitātes Arhitektūras fakultātei, savukārt pēc mecenāta nāves atbilstoši testamentam pārējā rūpīgi veidotā bibliotēka, kas ietilpa divos lielos ozolkoka skapjos tika nodota Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes bibliotēkai un Latvijas Universitātes Centrālajai bibliotēkai. Bibliotēka saņēma vērtīgus izdevumus, kas bagātīgi papildina Bibliotēkas krājumu un šobrīd veido mantojuma vēsturisko daļu. Dāvinājums ir 220 saturiski daudzveidīgi izdevumi un ietver ilustratīvi bagātus izdevumus, kartogrāfiskus materiālus, mācību grāmatas, ceļvežus un rokasgrāmatas. Izdevumi pārsvarā ir vācu valodā, bet ir arī franču, angļu un latīņu valodās. Dāvinātās un iegādātās grāmatas izdotas 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.

Vēlākajos gados pēc testamenta noteikumiem Bibliotēkas Komisijas sēdēs tika lemts par grāmatām, ko par K. Morberga Fonda līdzekļiem iegādāties mācību procesa vajadzībām. Tajās tika iespiests zīmogs "Iegādāta ar KR. MORBERGA fonda līdzekļiem".5


1Butuls, Kristaps. Manas atmiņas par Kristapu Morbergu / Kristaps Butuls.- Universitas. -Nr. 290 (1974), 14.-16. lpp.

2Dunsdorfs, Edgars. Triju ievērojamu latviešu testaments / Edgars Dunsdorfs.- Māksla. -Nr. 2 (1991), 50.-53. lpp.

3Eglīts, Viktors. Kristapa Morberga kolekcijas / Viktors Eglītis.- Studentu dzīve. -Nr. 4 (1930, 4. apr.), 4. lpp.

4LU dižmecenāta Kristapa Morberga dāvinājums [elektroniskais resurss] / Latvijas Universitātes Bibliotēka -Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga, 2015. – Nos. no tīmekļa lapas. – Pieejas veids: Tīmeklis WWW. URL:http://www.biblioteka.lu.lv/e-resursi/kolekcijas-davinajumi/privatkolekciju-davinajumi/morberga-davinajums/- Resurss aprakstīts 2016.g. 30. jūnijā.

5Treijs, Rihards. Mecenāts [par Kristapu Morbergu] / Rihards Treijs.- Lauku Avīze.- (1995, 2. maijs), 25. lpp.

6Vēliņš, Jānis. Filantrops Kristaps Morbergs (1844-1928) / Jānis Vēliņš.- Universitas.- Nr. 56 (1985), 21.-22. lpp.