Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

 

LUDVIGS VILHELMS KERKOVIUS (1831 - 1904)

L. V. Kerkoviuss dzimis 1831. gadā, kā vecākais no ģimenes deviņiem bērniem. Viņš mācījās Napoleona Asmusa privātskolā, vēlāk bija māceklis sava tēva koktirdzniecības uzņēmumā. Toties pati Kerkoviusu dzimta cēlusies no Lejasreinas novada Vācijā.

Kerkoviusu lielās dzimtas pārstāvji Rīgā ieradās 18. gadsimtā. L. V. Kerkoviusa vecvecāki ieceļoja no Biržiem Lietuvā, bet tagad viņu pēcteči sastopami vairāk nekā 70 pasaules pilsētās.

1871. gadā L. V. Kerkoviuss kļuva par Pirmās ģildes tirgotāju, viņš bija arī Lielās ģildes vecākais. L. V. Kerkoviuss aktīvi iesaistījies Rīgas politiskajā dzīvē. 1873. gadā viņu ievēlēja par Rīgas rātes locekli, bet 1874. gadā - par rātskungu. 1878. gadā L. V. Kerkoviusu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvas biedru, bet 1890. gada 19. jūnijā Rīgas dome vienbalsīgi viņu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu, kur no 1890. līdz 1901. gadam veicis attiecīgos amata pienākumus. Šajā laika posmā tika izveidota pilsētas bibliotēka rātsnamā, sāka celt tagadējo Nacionālo teātri (Rīgas pilsētas 2. teātra ēka), un L. V. Kerkoviuss bija arī Rīgas Mākslas muzeja celtniecības iniciators.

Par nopelniem pilsētas iedzīvotāji piešķīra L. V. Kerkoviusam Rīgas goda pilsoņa titulu.

Garīgo un fizisko spēku pilnbriedā L. V. Kerkoviusam bija iespēja strādāt savas pilsētas labā - laikā kad bija jāveido celtniecības un komunālā politika; jāapvieno kopējā daudznacionālā darbā latvieši, vācieši un krievi. Vairāk nekā 11 L. V. Kerkoviusa darba gadi bija nozīmīgs laiks Rīgas pilsētas izaugsmei.

L. V. Kerkoviusa ēka Kalpaka bulvārī 4 nonāca Latvijas Universitātes pārziņā un kļuva par Latvijas Universitātes Bibliotēkas mājvietu. Latvijas Universitātes Bibliotēkā savā krājumā ieguvusi Kerkoviusu Kerkoviusa dzimtas dāvinājumu. Pēc saturiskā aptvēruma kolekcijas lielāko daļu veido daiļliteratūra, literatūrzinātne un filozofija, bet kolekcija satur arī darbus socioloģijā, antropoloģijā, valodniecībā, mākslā un vēsturē. Kolekcijā ietilpst sengrieķu autoru darbi, piemēram, filozofa Platona rakstu krājums 6 sējumos, kas izdots 1957. gadā Hamburgā, dramaturga Sofokla traģēdijas - "Antigone", kas izdota 1977. gadā Štutgartē un "Valdnieks Oidips", kas izdota 1973. gadā Frankfurtē pie Mainas. Kolekcijā ir pārstāvēts arī sengrieķu dzejnieks Homērs ar eposiem "Odiseja", kas izdota 1958. gadā Hamburgā un "Iliāda", kas izdota 1975. gadā Frankfurtē pie Mainas. Kolekcijā ir arī sengrieķu dramaturga Eshila (jeb Aishila) traģēdiju izlase, kas izdota 1958. gadā Berlīnē. No romiešu literārā mantojuma kolekcijā iekļauta dzejnieka Vergīlija poēma "Eneīda", kas izdota 1981. gadā Brēmenē.

Dāvinājumā ir pārstāvēti arī vācu literatūras autori, piemēram, 19. gadsimta vācu literatūras pārstāvji - J. V. Gēte ar darbu izlasi 8 sējumos, kas izdota 1965. gadā Berlīnē, un F. Šillers ar darbu izlasi 5 sējumos, kas izdota 1960. gadā. Dāvinājums ietver arī vācu filozofu darbus - 18. gadsimta filozofa I. Kanta Rakstu izlases sējumus, kas izdoti Darmštatē 1970. gadā un 19. gadsimtā filozofa G. V. F. Hēgeļa Rakstu krājumu 3 sējumos, kas izdots 1970. gadā Frankfurtē pie Mainas. Dāvinājumā atrodas arī 18. gadsimta vācu dzejnieka, kritiķa, teologa un filozofa J. G. Herdera divi rakstu krājumi 5 sējumos, kuri izdoti 1954. un 1964. gadā. Kopumā dāvinājumā ir 926 grāmatas - izdevumi no 1856. gada līdz 1997. gadam, galvenokārt, 20. gadsimta 60. un 70. gados Vācijā izdotas grāmatas vācu valodā.


Saistītās ziņas:

Baltisches Biographisches Lexikon digital. Kerkovius, Ludwig Wilhelm.

Gudakovska, Iveta. Universitātes skaistākais vēsturiskais nams // Alma Mater, Rudens/3 (2014), 11.lpp.

Kerkoviusa nama pārvērtības 1874-2012-2013

L.V. Kerkoviusa dzimtas grāmatu dāvinājums Latvijas Universitātei