Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

 

MILDA SKUDIŅA (1884 - 1969)

M. Skudiņa aktīvi līdzdarbojās, Veterinārmedicīnas fakultātes mācību bāzes izveidē, viņa iesaistās gan pataloģiskās anatomijas muzeja, gan bibliotēkas izveidē. Bibliotēkas krājumu, katru gadu papildinot, veidoja no fakultātes iepirktajām grāmatām un dāvinājumiem. Apjomīgākais no tiem bija veterinārārsta P. Dreimaņa 1926. gadā veiktais ziedojums – 240 grāmatas. M. Skudiņa atbildēja par krājuma glabāšanu, uzturēšanu kārtībā, kā arī sākotnējo noteikumu izstrādi. Periodiski M. Skudiņa pildīja arī Veterinārmedicīnas fakultātes bibliotekāres pienākumus, izsniedzot studentiem grāmatas.

Karjeru M. Skudiņa veltīja pedagoģiskajai darbībai un pētniecībai veterinārmedicīnas jomā. Bijušais students un jaunais kolēģis, raksturojot M. Skudiņas lekcijas avīzē „Liesma”, (1964. Nr.7) raksta: “Tās ir līdzīgas kalnu upēm, kas prasa aktīvu attieksmi pret sevi. Nokļuvušam to straumē, nav iespējams kavēties domās par futbola maču vai skaitīt vasaras raibumiņus sava blakussēdētāja sejā. Šī straume tevi atradīs, ja arī tu būtu paslēpies aiz citu muguras, atradīs un piespiedīs domāt un izprast. Mēs, viņas jaunākie kolēģi, bieži vien esam jautājuši, kā viņa gatavojas lekcijām, uz ko docente atbild: «Es daru tāpat kā mednieki. Pirms doties mežā, viņi vienmēr iztīra un pielādē bisi, vienalga, kaut arī iepriekšējās medībās ar šo bisi nebūtu ne reizi izšāvuši.» Tu saproti, ko tas nozīmē? Tas nozīmē gatavoties ikvienai lekcijai, kaut arī tā jālasa jau tūkstošo reizi.”

Milda Skudiņa piedzima 1884. gada 6. maijā zemnieku Jāņa un Lības Salmiņu ģimenē. Bērnību pavadīja Rīgas apriņķa Ropažu pagasta “Jaunmuižnieku” mājās. 1919. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē, to pabeidzot 1926. gadā kā  pirmā sieviete latviete veterinārārste. Pēc studijām M. Skudiņa uzsāka darba gaitas Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē kā mācību spēks un pētniece.

Gadiem ejot, M. Skudiņa Patoloģiskās anatomijas katedrā kāpa pa karjeras kāpnēm: jau studiju gados ieņēma subasistentes amatu (1923–1926), pēc tam pildīja jaunākās asistentes (1926–1927), asistentes (1927–1930), vecākās asistentes (1930–1934), privātdocentes (1934–1940), docentes (no 1940) pienākumus. 1950. gadā uzņēmās patoloģiskās anatomijas katedras vadību.

1954. gadā M. Skudiņa aizstāvēja disertāciju un ieguva veterināro zinātņu kandidāta grādu. Pildīja arī LLA VF Toksikoloģijas (1945), Patoloģiskās fizioloģijas (1947–1949), Patoloģiskās anatomijas katedras vadītājas pienākumus (1950–1952). 1929. gadā saņēma kultūras fonda stipendiju 7 mēnešu ilgam zinātniskajam komandējumam uz Minhenes zivju bioloģijas pētīšanas institūtu, kur  profesora Demolla vadībā apguva un pētīja zivju un vēžu slimības, iegūtās zināšanas izmantoja, lai attīstītu pētījumus par šīs sfēras problemātiku Latvijā. Pieredze un pētījumu rezultāti apkopoti grāmatā “Vēžu slimības Latvijā” (1934)       

Kopumā M. Skudiņa sarakstījusi 28 darbus, dažādas publikācijas un rakstus, kā arī bijusi līdzautore grāmatām: “Rokasgrāmata lauksaimniecības darbiniekiem” (1959), Biškopība (1963), Lauksaimniecības enciklopēdija (1962–1971). M. Skudiņas zinātniskās darbības lauks ietvēra pētījumus dzīvnieku slimību patoloģiskā morfoloģijā, kā arī vēžu, bišu un zivju slimībās. 1967. gadā M. Skudiņa devās pensijā. Par pedagoģisko darbību un pētniecību saņēma vairākus apbalvojumus un goda rakstus, mira 1968. gadā.


Raksts: Pēteris Keidāns, Oļģerts Parčinskis: Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes absolventi – mācībspēki Latvijā ,Latvijas Universitātes Raksti. 716. sēj.

Liepnieks, B. Mūžīgās jaunības noslēpums. Liesma, 1964. Nr.7

Strupulis, A., Parčinskis, O. Milda Skudiņa – pirmā veterinārārste Latvijā. Veterinārais žurnāls, 1994, Nr. 4 (21), 53.–54. lpp

Latvijas Universitate divdesmit gados, 1919-1939. [Rīga] : Latvijas Universitāte, 1939. 2 sēj. 132 - 133 lpp