Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

 

NIKOLAJS MALTA (1890 - 1944)

N. Malta dzimis 1890. gada 12. februārī Krustpilī. Mācījies Sāvienas pamatskolā, pēc tam Rīgas pilsētas reālskolā (1901-1908). 1908. gadā sāka studēt Rīgas Politehniskajā institūtā Ķīmijas nodaļā, kuru beidzis ar inženierķīmiķa diplomu. Pēc studiju beigšanas 1914. gadā strādāja Baltijas domēņu valdes kūdras pētīšanas laboratorijā. Pēdējos studiju gados N. Malta pievērtās vairāk botānikai un sāka pētniecības darbu. Viņš apceļoja Latviju un Igauniju, interesējās par atsevišķu apgabalu veģetāciju, īpaši par sūnu floru.

Pirmā pasaules kara laikā N. Malta dzīvoja un strādāja Pleskavā (1916-1918), Krievijā. 1919. gadā atgriezās Latvijā, un brīvprātīgi iestājās Rīgas jaunformējamos spēkos, kā kara ierēdnis. Piedalījies brīvības cīņās ģenerāļa Baloža brigādes sastāvā.2

1919. gada oktobrī N. Malta tika aicināts par Latvijas Universitātes botānikas katedras vadītāju un sāka strādāt par pasniedzēju. Sākot ar 1919. gadu N. Malta bija Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes sistemātikas botānikas docents. 1925. gada 14. decembrī viņš ieguva dabaszinātņu doktora grādu (Dr. rer. nat.) par pētījumu “Die Gattung Zygodon Hook. et Tayl”. Laikrakstā “Students” tika publicēta sekojoša informācija: “Izvēlētā komisija: prof. Strands, Svirlovskis un Treboux, atzīst darbu ne tikai doktora disertācijas, bet ari ievērojama zinātniska darba cienīgu, par ko ienākušas atzinīgas atsauksmes no ārzemju biologiem — prof. Hercoga Minķenē un Šiffera Vīnē. Tam pievienojas fakult. padome un vienbalsīgi piešķir doc. M. doktora grādu”.5 1927. gada 1. jūnijā N. Maltu ievēlēja par Latvijas Universitātes profesoru.

1922. gada pavasarī N. Malta nodibināja Latvijas Universitātes Botānisko dārzu Rīgas pilsētas dārzniecībā Dreiliņos, un līdz 1944. gadam bija tā direktors. Botāniskā dārza pamatuzdevums bija veidot augu kolekcijas un pētīt augu sugu praktiskās izmantošanas aspektus. Profesors bija Botāniskā dārza zinātniskā rakstu krājuma “Acta Horti Botanici Universitatis Latviensis” dibinātājs un redaktors. 1926. gadā, kad Botāniskā dārza kolekcija tika pārcelta no Dreiliņiem uz Rīgu, Kandavas ielu, tika izdots krājuma pirmais sējums.7

Pētniekam N. Maltam bijušas plašas zināšanas vairākās botānikas nozarēs: augu sistemātikā un morfoloģijā, sūnu un ziedaugu floristikā, fitoģeogrāfijā un dabas filozofijā. Viņa pētījumu lokā bija aļģes, sūnas, sēnes, atsevišķu augu atradnes. 1926. gadā Latvijas Kultūras fonds piešķīra Universitātei pabalstu. Viens no pabalsta saņēmējiem bija N. Malta – Ls 1000 botāniskiem pētījumiem.6

Nozīmīgi ir N. Maltas sūnu floristiskie pētījumi. Sūnu herbāriju viņš sācis vākt jau studiju gados. Profesors ievācis ievērojamu sūnu herbāriju – ap 8000 paraugu un vēl 1000 paraugu Herbarium Latvicum (Latvijas herbārijam).7 N. Maltas herbāriji tika iekļauti Latvijas Universitātes Augu morfoloģijas un sistemātikas institūta herbāriju kolekcijā.

Maltas herbāriji tika iekļauti LU Augu morfoloģijas un sistemātikas institūta herbāriju kolekcijā. "No jubilāra [Maltas] plašās zinātniskās darbības minēsim: ... Institūtā atzīmējama herbārija izveidošana par vienu no lielākiem šāda veida krājumiem Baltijas valstīs."11

N. Malta pārstāvēja Latvijas Universitāti arī starptautiskajos kongresos un jubilejās. Viņš kā Latvijas Universitātes delegāts piedalījās Starptautiskajā universitāšu konferencē Oksfordā 1934. gadā, kā arī 1935. gadā – 6. Starptautiskajā botānikas kongresā Amsterdamā. 1939. gadā kā Latvijas Universitātes pārstāvi N. Maltu komandēja uz Zviedriju piedalīties Zviedrijas Zinātņu akadēmijas 200 gadu jubilejas svinībās.7

1932. gada 1. oktobrī N. Malta nodibināja Latvijas Universitātes Botāniskā dārza draugu biedrību, kas pastāvēja līdz 1940. gadam. Zinātnieks bija visu biedrības pastāvēšanas laika priekšnieks, kā arī Latvijas Universitātes studentu vienības “Līdums” vecdraugu biedrības priekšnieks.7   

N. Malta aktīvi darbojās arī vairākās citās biedrībās: Rīgas Dabaspētnieku biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Ģeogrāfijas u biedrībā, Latvijas Bioloģijas u biedrībā, Latvijas-Britu tuvināšanās biedrībā, kur bija priekšsēdētājs, Latvijas-Zviedrijas tuvināšanās biedrībā, Britu klubā. 1939. gadā par lieliem nopelniem latviešu un britu tuvināšanā bija apbalvots ar Britu Impērijas ordeņa virsnieka pakāpi.15

N. Malta bija Latvijas Zinātņu komitejas loceklis, bet 1939. gadā iecelts par Latvijas Profesiju kameras locekli.7   

Profesors labi pārvaldīja angļu, vācu, krievu, latiņu un spāņu valodas, aktīvi sekoja botānikas attīstībai citās valstīs, bija vairāku ārzemju zinātnisko biedrību korespondētājloceklis.

Vērtīgākais N. Maltas atstātais mantojums ir publikācijas, kas pagaidām kopskaitā ir zināmas 131. Profesora darbiem bija plašāka tematika: augu sistemātika, morfoloģija, augu ģeogrāfija, zinātnes vēsture. Savu pētījumu rezultātus N. Malta publicēja Latvijas Universitātes Botāniskā dārza rakstos – “Acta Horti Botanici Universitatis Latviensis”. Līdz 1933. gadam daudz publicējies zinātniskajā periodikā, piemērām žurnālā “Daba un zinātne”. Vairākus rakstus publicēja „Sējējs” un „Students” izdevumos. Vairāki N. Maltas raksti bija veltīti dažādiem aktuāliem tā laika sabiedriskiem jautājumiem, piemēram, angļu valodas nozīmei, kā starptautiskās saprašanās valodai.2

1915. gadā Rīgas Dabaspētnieku biedrības rakstos tika iespiests N. Maltas pirmais zinātniskais darbs “Floristische Notizen aus Südostlivland” (“Piezīmes par Dienvidaustrumu Vidzemes floru”). 1921. gadā darbs “Ökologische und floristische Studien über Granitblockmoose in Lettland” tika publicēts Latvijas Augstskolas Rakstu pirmajā sējumā, bet 1926. gadā monogrāfija par Zygodon ģinti bija iekļauta krājuma “Latvijas Universitātes Botāniskā dārza darbi” pirmajā sējumā.2

Laikā no 1936. līdz 1937. gadam kopā ar Latvijas Universitātes prof.  P. Galenieku (1891-1962) N. Malta bija izdevuma “Latvijas zeme, daba un tauta” redaktors un līdzautors. 1937. gadā  izdevuma autoriem tika piešķirta Krišjāņa Barona fonda prēmija, t.sk. N. Maltam par rakstiem “Latvijas ziedaugi” un “Latvijas sūnaugi”. N. Malta gatavoja arī materiālus Konversācijas vārdnīcai.15

1938. gadā ar pseidonīmu Jānis Grīvnieks publicēja dzejoļu krājumu "Cik ātri steidzas laiks" – brīvos pantos tverta pārdomu dzeja. "Tie varbūt nevar uzrādīt tādas formālas vērtības kā profesionālu dzejoļi, bet radušies aiz spiedīgas nepieciešamības izteikties par dzīvību, par esību, par nāvi, par paaudžu sakarību u. t. l."4

1929. gadā Latvijas Universitātes 10 gadu jubilejā, prof. N. Malta tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.7

1944. gadā N. Malta emigrēja uz Vāciju kopā ar ģimeni – dzīvesbiedri Agnesi un dēliem Juri un Ivaru.

1927. gadā N. Malta vadīja Latvijas Universitātes Augu morfoloģijas un sistemātikas institūta bibliotēku. Trīsdesmito gadu beigās bibliotēkas krājumā fiksētas 6890 grāmatas. 1939. gadā profesors dāvināja institūta bibliotēkai 2200 zinātnisku darbu atsevišķos iespiedumus par augu sistemātiku, floristiku, morfoloģiju, ģenētiku, ekoloģiju, augu ģeogrāfiju.8 Vēlāk darbi tika iekļauti Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes bibliotēkas krājumā. Diemžēl, iespiedumu lielākā daļa nesaglabājās. Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā glabājas dažas grāmatas no N. Maltas privātbibliotēkas ar profesora zīmogu.


1Āboliņa, Ausma. Botāniķim Nikolajam Maltam – 100 / Ausma Āboliņa // Daba un vēstures kalendārs 1990. gadam. - Rīga : Zinātne, 1989.- 13.-15.lpp.- ISBN 5-7966-0328-0

2Āboliņa, A., Laiviņš, M. Profesora Nikolaja Maltas devums latviešu dabzinātnei / A. Āboliņa, M. Laiviņš // Jaunākais Mežsaimniecībā. 32 laid. - Rīga : Zinātne, 1989.- 13.-15.lpp.- ISSN 0135-1311

3Bumbu uzbrukumā... // Tēvija - Nr. 13 (1945, 16. janv.).

4Grīns, Jānis. Profesoram N. Maltam šodien 50 gadu // Jaunākās ziņas. - Nr.35 (1926, 12. febr.), 10.lpp.

5Dr. N. Malta // Students. - Nr.14 (1926, 21. janv.), 1.lpp.

6Kultūras fonds Universitātei // Students. - Nr.25 (1926, 6. maijs), 1.lpp.

7Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1919-1939. - [Rīga] : Latvijas Universitāte, 1939. - 2 sēj. - 1.d. Vēsturiskas un statistiskas ziņas par Universitāti un tās fakultātēm. - 2.d. Mācības spēku biogrāfijas un bibliogrāfija.

8Latvijas Universitātes Bibliotēka laikmetu griežos / Latvijas Universitātes Bibliotēka ; [Andris Šnē, Georgs Briežkalns, Gita Treide ; sastādītāja Mārīte Saviča ; bibliogrāfiskā redaktore Diāna Paukšēna]. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, c2007. 110.-111.lpp. ISBN 978998480285X.

9L. Universitātes jaunie dekāni // Students. - Nr.138 (1928, 11. maijs), 4.lpp.

10Malta, Nikolajs // Latvijas enciklopēdija. - Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2007. - 4. sēj. : Latv-Roja, 313. lpp.

11Profesora Nikolaja Maltas 50 mūža gadi // Daba un zinātne - Nr.2 (1940, 1. marts), 56.lpp.

12Universitātes padomes jaunais sastāvs // Students. - Nr.166 (1930, 14. maijs) 4.lpp.

13Interneta resursi: Nikolajs Malta. – Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga : [b.g.] – Nos. no tīmekļa lappuses – Pieejas veids : tīmeklis botanika.daba.lv/malts.htm – Resurss skatīts 2016.g. 8. jūn.

14Nikolajs Malta : [foto]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga : [b.g.] – Nos. no tīmekļa lappuses – Pieejas veids : tīmeklis www.acadlib.lu.lv/site/PVP/0000002016.htm – Resurss skatīts 2016.g. 6. jūn.

15Nikolajs Malta. – Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga : 2012. – Nos. no tīmekļa lappuses – Pieejas veids : tīmeklis http://www.botanika.lu.lv/vesture/darza-personibas/nikolajs-malta/

16Nikolajs Malta. – Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga : 2015. – Nos. no tīmekļa lappuses – Pieejas veids : tīmeklis http://rigasdabaspetnieki.lu.lv/index.php?page=nikolajs_malta