Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

 

PĒTERIS ĶIĶAUKA (1886 - 1967)

P. Ķiķauka dzimis 1886. gadā 28. novembrī Minskas guberņas Mihanovičos, kur viņa tēvs A. Ķiķauka (1834-1896) strādāja par dzelzceļa pārbrauktuves uzraugu. No Minskas Ķiķauku ģimene pārcēlās uz Latviju. No sākuma uz Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķi, bet vēlāk uz Ezerķiķaukas Daugavpils apriņķa Ungurmuižas (Vīpes) pagastā.

Jēkabpils pilsētas skolu P. Ķiķauka pabeidza paātrinātā gaitā, nokārtojot gala eksāmenus, kā eksterns 1902. gadā. No 1904. līdz 1913. gadam strādāja par telefonistu vispirms Sarkandaugavas dzelzceļa stacijā, tad pēc pusgada ...Mīlgrāvī.5 Tajā laikā gatavojās ģimnāzijas beigu eksāmeniem, kurus 1913. gada pavasarī nokārtoja Rīgas mācību apgabala Pārbaudes Komitejā un ieguva Tautas Izglītības ministrijas Apliecību, kas deva iespēju P. Ķiķaukam iestāties Jurjevas (Tērbatas) Imperatoriskās Universitātē: "От имени Юрьевского Университета и с утверждения Совета от 3 февраля 1917. г. Историко-филологический факультет сего Университета свидетельствует, что бывший студент сего Университета Петр Андреевич Кикаук, выдержав окончательное испытание по отделению древне-классической филологии Историко-филологического факультета, удостоен степени КАНДИДАТА древне-классической филологии, с предоставлением ему всех прав и преимуществ, которые, по существующим в Российской Державе законам, сопряжены с сею степенью".8

Tā paša gada rudenī Ķiķauka iestājās Tērbatas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes senklasiskās filoloģijas nodaļā. Pirmajos gados studēja intensīvi un jau pēc trim gadiem nokārtoja eksāmenus. Ieskatu septiņos semestros iegūto zināšanu līmenī sniedz "Pārbaudes protokols", kurā atzīmēti divdesmit divi apgūtie priekšmeti, no kuriem divdesmit vienā iegūts teicams un vienā labs novērtējums.8 Ceturtajā gadā Ķiķauka varēja brīvi studēt, lai uzrakstītu savu kandidāta darbu, un 1917. gadā ieguva senklasiskās filoloģijas kandidāta grādu, aizstāvot darbu "Par senatisko izrunu". Pēc Universitātes beigšanas Tautas Izglītības ministrija apstiprināja Universitātes Padomes prasību atstāt P. Ķiķauka gatavoties senklasiskās filoloģijas katedras profesora pakāpei pēc Latvijas Universitātes prof. E. Felsberga (1866-1928) ierosinājuma, līdz ar to viņam tika piešķirta stipendija 1200 rubļi gadā.10

1917. gadā fronte nāca arvien tuvāk un Ķiķauka aizbrauca uz Kurskas guberņas pilsētiņu Novij Oskol, kur pieņēma latīņu valodas skolotāja vietu. Toties 1919. gadā pārgāja uz Voroņežu, kur bija evakuēta Tērbatas Universitāte. Voroņežā bija ievēlēts par Mākslas kabineta asistentu.

1921. gada vasarā P. Ķiķauka atgriezās Latvijā. Uzsāka darbu Latvijas Universitātē, un Padome ievēlēja P. Ķiķauku par klasiskās filoloģijas docentu. Docents lasīja vairākus mācību kursus – grieķu valodas elementāro kursu un grieķu literatūru, grieķu metrika un grieķu dialekti, Homērs un grieķu valsts antikvitātes u.c. 1927. gadā par darbu "Par grieķu metriku un grieķu gramatiku" saņēma Latvijas Kultūras fonda prēmiju.6

1931. gada Parīzē, Sorbonas Universitātē un arī Rīgā tika aizstāvēta doktora disertācija franču valodā – "Mètres de la poésie grecque monodique" ("Grieķu monodiskās dzejas pantmēri"). Tajā pašā gadā P. Ķiķauka tika ievēlēts par Latvijas Universitātes klasiskās filoloģijas profesoru.

Profesors labi pārvaldīja grieķu, latīņu, vācu, krievu, franču, ebreju un starptautisko esperanto valodas. Filologs, Latvijas Universitātes prof. Ē. Dils (1890-1952) par P. Ķikauku rakstīja: "Viņš laikam gan ir vienīgais cilvēks Latvijā, kas pilnīgi brīvi var rakstīt un runāt senajā grieķu valodā".10 1937. gadā, kad tika komandēts kā Latvijas Universitātes delegāts uz Atēnu Universitātes 100 gadu pastāvēšanas svinībām savu uzrunu nolasīja sengrieķu valodā. "Tā bija sensācija! Atēnu avīzē ...[P. Ķiķauka]... ielicis sludinājumu, ka meklē sarunu biedru savām sengrieķu fonētikas studijām, kas zinātnieku aprindās bija pat joks... Kā var runāt mirušu valodu? Un tomēr".9

P. Ķiķaukas zinātniskais devums – vairāk nekā 150 darbi izdoti Latvijā un trimdā. Profesors daudz rakstījis par grieķu mitoloģiju un literatūru, kā arī par sengrieķu dzejas metrikas jautājumiem, kam tika veltīti vairāki viņa pētījumi, to starpu arī doktora disertācija. Filologa interešu loka bija arī latviešu valodas pētīšana. Vairāki raksti tika veltīti plašākiem valodas jautājumiem, reizēm oponējot latiešu valodniekam J. Endzelīnam (1873-1961).9 Daudz rakstus P. Ķiķauka publicēja Latvijas un trimdas periodiskajos izdevumos: žurnālā "Latvijas jaunatne", laikrakstos "Brīva Zeme", "Burtnieks", "Rīgas Ziņas" un "Latvis".

Atsevišķās grāmatas iznākušo P. Ķiķaukas darbu nav daudz. Profesors ir uzrakstījis pirmo grieķu valodas gramatiku latviešu valodā – "Grieķu gramatika" 2 daļās (1926-1934). Latvijas Universitātes prof. Ē. Dils rakstīja: "Tādas latviešu skolai līdz tam nebija. P.K. ne tikai aizpildījis smagi jūtamo robu, bet faktiski licis pamatu grieķu valodas mācībai ģimnāzijās".4

1937. gadā iznākusi grāmata "Piezīmes par dažiem latviešu valodas labojumiem", bet 1944. gadā tika publicēts fundamentālākais P. Ķiķaukas darbs – mācību grāmata "Grieķu literatūras vēsture". Latvijas Universitātes prof. E. Dils raksturoja monogrāfiju tā: "Lai gan grāmata domāta studentiem kā mācību līdzeklis, tā Latvijā pagaidām ir vienīgais šāda veida darbs, kas dibinās uz patstāvīgiem pētījumiem un meklējumiem. Tajā bez literatūrvēsturiskā materiāla iekļauti arī vērtīgi norādījumi par sengrieķu rakstniecības avotiem, rokrakstiem, to atrašanās vietām un izdevumiem; darbam pievienots ne mazāk svarīgais Lietu un personu rādītājs".10

1937. gadā Latvijas Universitātes prof. P. Ķiķauka bija iecelts par Pareizrakstības komisijas locekli.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā P. Ķiķauka kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās. Sākumā uz Vāciju, kur strādāja par latīņu valodas skolotāju, bet vēlāk 1948. gadā uz Kanādas rietumiem, Hamiltonā, kur līdz 1950. gadam strādāja par sengrieķu valodas pasniedzēju Makmāstera Universitātē (McMaster University).

50. gados profesors piedalījās Latvju enciklopēdijas izplatīšanā. Laikā no 1952. līdz 1953. gadam enciklopēdija tika izdota Stokholmā, un kuras pārstāvis Kanādā bija P. Ķiķauka. Atzīmējot ievērojamā zinātnes darbinieka simtgadi, Mekmāstera Universitāte nodibināja profesora piemiņas fondu "Kikauka Classical Lectur".10

1933. gada 1. novembra sēdē Latvijas Universitātes Bibliotēkas komisija par Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas tehnisko vadītāju ievēlēja prof. P. Ķiķauku, bet 1935. gada 6. februārī par Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas pārzini. Šajā amata profesors strādāja līdz 1944. gada rudenim. Svarīgo jautājumu risināšanā piedalījās Bibliotēkas komisijas – fakultāšu ievēlēti pārstāvji.

Centrālās bibliotēkas krājuma papildināšanas pamatu veidoja iepirkti izdevumi, Latvijas Universitātes mācībspēku, dažādu sabiedrisko organizāciju un privātpersonu dāvinājumi, kā arī apmaiņas ceļā iegūtas grāmatas. Līdz 1940. gadam Centrālā bibliotēka aktīvi sadarbojās ar 233 ārzemju akadēmijām, universitātēm, bibliotēkām un arhīviem. Statistika rāda krājuma pieauguma dinamiku: ja 1937. gadā Centrālās bibliotēkā bija 135 527 vienības, tad 1939. gadā jau 142 608, bet 1942. gadā – 250 000 vienības.7

P. Ķiķaukas pārraudzībā bija vissvarīgākie un būtiskākie jautājumi, kas vienmēr prasīja risinājumus: krājuma komplektēšanas jautājums, telpu trūkums, kā arī bibliotēkas personāla sastāvs. Tā 1940. gada 24. maijā pārzinis par Centrālās bibliotēkas komplektēšanas politiku rakstīja Latvijas Universitātes rektoram vēstuli: "Bibliotēkai vajadzētu atturēties no tādu grāmatu pasūtīšanas, kuras iegādāt lūdz atsevišķi mācību spēki, visiem ierosinājumiem par grāmatu pirkšanu jānāk no fakultāšu vadītājiem".2

Centrālās bibliotēkas krājuma izvietošanai trūka telpu. Stājoties bibliotēkas tehniskā vadītāja amatā, 1933. gada 15. decembrī P. Ķiķauka rakstīja rektoram: "Universitātes ēkas bēniņu telpas, kas ierādītas Centrālās bibliotēkas vajadzībām, nav piemērotas šim nolūkam. Grāmatas apput, apsarmo un appel. Daži Universitātes rakstu sējumi jau tik lielā mērā bojāti, ka tos nāksies izņemt no apgrozības". Bet 1935. gada maijā, jau būdams bibliotēkas pārzinis, P. Ķiķauka ziņoja Latvijas Universitātes rektoram, ka: "telpu noslodze ir pat četrkārtīga".2 1940. gadā tika izskatīta iespēja iegādāties Centrālās bibliotēkas vajadzībām privātmāju Kalpaka bulvārī 4. Uz to bibliotēka pārvietojās 1941. gadā pēc ēkas pārbūves. Tolaik bija arī radusies ideja celt modernu ēku, kurā kopīgi varētu izvietoties Latvijas Universitātes Bibliotēka un Valsts bibliotēka, bet ideja netika īstenota.

P. Ķiķaukas uzraudzībā bija arī bibliotēkas personāla jautājums, jo bija nepieciešams nodrošināt visu darbu veikšanu pilnā apjomā, īpaši katalogu veidošanu. Profesors 1937. gada 8. janvārī rakstīja rektoram: "Iekrājušies darbi, jo trūkst kadru. Universitātes Bibliotēkas katalogos nav apstrādātas un ievestas aptuveni 8000 disertācijas, daļa fakultāšu un pirktās Rapas bibliotēkas grāmatas. Ne Igaunijas, ne Lietuvas universitāšu bibliotēkās neesot tik mazs darbinieku skaits".2

Centrālās bibliotēkas pārziņa pienākumus prof. P. Ķiķauka centīgi pildīja līdz savai emigrācijai uz Vāciju 1944. gadā. "Šo kluso darbu tālāk stāvošie reti kad var novērot; cik augsti prof. P. Ķikauķu šai darbā vērtē Universitātes vadība, redzams no tā, ka taisni kā Universitātes bibliotekāru viņu pērn apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni".4


1Apele, Sandra. Pēteris Ķiķauka. Kārlis Straubergs : bibliogrāfiskais rādītājs : diplomdarbs / Sandra Apele ; diplomdarba vadītājs R. Šēnberga ; recenzenti I. Rūmniece, L. Kampāne ; Latvijas Universitāte. Filoloģijas fakultāte. Bibliotēkzinātnes un informācijas katedra. - Rīga, 1993. - 185 lpp.

2Apinīte, Vija. LU Bibliotēka XX gadsimta 20.–30. gados. Zinātņu vēsture un muzejniecība = History of sciences and museology / [Zinātniskais redaktors Māris Baltiņš ; sastādītājs Arnis Vīksna].- Rīga : Latvijas Universitāte, 2005. Universitātes raksti. 684. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība.- 73.–80. lpp. ISBN 9984-770-92-3.

3Blese E. Pēteris Ķiķauka. / E. Blese // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. Nr. 1. (1931.), 112. lpp.

4Dīls, E. Prof. P. Ķikaukas 50 gadi. / E. Dils // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. - 1936., 703-704. lpp.

5Ķiķauka, Pēteris. Kā es kļūvu par profesoru? / Pēteris Ķiķauka // Jaunā Gaita. - Nr.5 (1986), 41.- lpp.

6Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1919-1939. - [Rīga] : Latvijas Universitāte, 1939. - 2 sēj. - 1.d. Vēsturiskas un statistiskas ziņas par Universitāti un tās fakultātēm. - 2.d. Mācības spēku biogrāfijas un bibliogrāfija.

7Latvijas Universitātes Bibliotēka laikmetu griežos / Latvijas Universitātes Bibliotēka ; [Andris Šnē, Georgs Briežkalns, Gita Treide ; sastādītāja Mārīte Saviča ; bibliogrāfiskā redaktore Diāna Paukšēna]. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, c2007. - 159 lpp. :il., faks. ISBN 978998480285X.

8M. Vecvagars. Senklasiskās filoloģijas profesors Pēteris Ķiķauka / M. Vecvagars // Grāmata. - Nr.2. (1991).

9Ķiķauka, Tālivaldis. Mans tēvs / Tālivaldis Ķiķauka // Jaunā Gaita – Nr. 160-161.(1986, dec.)

10Nekas un nevienam. – Tiešsaistes pakalpojums. – Rīga : [2011] – Nos. no tīmekļa lappuses – Pieejas veids : tīmeklis http://nekasnevienam.blogspot.com/2011/02/peteris-kikauka.html – Resurss skatīts 2016.g. 29. jūn.