Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

 

PĒTERIS ZĀLĪTE (1864 - 1939)

Latviešu filozofs un publicists, latviešu Nacionālās Padomes loceklis (1917), Latvijas Universitātes filozofijas profesors (1921-1934), Saeimas deputāts (1930-1934).

Dzimis 1864. gada 1. decembrī Raunas pagasta Sīļos lauksaimnieku ģimenē. Izglītību ieguvis Raunas pagasta skolā, pēc tam draudzes skolā. 1885. gadā iestājies Cēsu apriņķa skolas augstākajā klasē. Mācības vēlējies turpināt Rīgas guberņas (vēlākajā Nikolaja) ģimnāzijā, bet materiālo apstākļu spiests, tās pameta. 1889. gadā iestājās Jēnas universitātē un studēja filozofiju, teoloģiju un dabaszinātnes, iegūstot filozofijas doktora grādu. Par uzcītību un labām sekmēm Jēnas universitātē, P. Zālītei piešķīra Beketova stipendiju. 1892. gada beigās ieguva doktora grādu, aizstāvot disertāciju ar nosaukumu "Kanta mācība par gribas brīvību ar vēsturisku atskatu uz brīvības problēmu".1 P. Zālīte studējis arī Berlīnes un Pēterburgas universitātēs. Līdzekļus mācībām, galvenokārt, nopelnījis pats – pasniedzot stundas, strādājot avīzēs un publicējoties. Pēc studijām ārzemēs un Amerikas apceļošanas atgriežas dzimtenē un no  1893. gada Rīgā strādāja par redaktoru laikrakstā "Mājas Viesis", pēc tam arī "Dienas Lapā", publicējot rakstus par Vācijas politiskajām partijām, dabaszinātņu jautājumiem, aizceļošanu un dzīves apstākļiem Brazīlijā.

Spožākais panākums ir žurnāla "Mājas Viesa Mēnešraksts" - sagatavošana, publicēšana  un vadīšana 10 gadu garumā laika posmā no 1895. līdz 1905. gadam. 1905. gadā tika pārtraukta abu iepriekš minēto – laikraksta un žurnāla izdošana, saņemot redaktora amata darba piedāvājumu "Baltijas Vēstneša" redakcijā.  No 1905. līdz 1911. gadam Tērbatas Universitātes prof. J. Osis (1860-1919) un J. Lautenbahs (1848-1928) P. Zālīti uzaicināja strādāt par līdzstrādnieku Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā "Konversācijas vārdnīcas" sastādīšanā, lai sagatavotu filozofijas nodaļu.

Savās atmiņās Pirmā pasaules kara laikā P. Zālīte rakstīja: "Gaidīju uz kara beigšanos un tad pēc disertācijas aizstāvēšanas gribēju lasīt lekcijas tajā [Pēterburgas universitātē]. Pa tam tapa Latvijas valsts un nodibinājās Latvijas Ūniversitāte. Mana vieta bija tur. Par ko citu es vairs nevarēju un nedrīkstēju ne domāt un arī vairs nedomāju. Jāņem par paraugu vislabākās augstskolas pasaulē, īpašu vērību piegriežot mazo, mums stāvošu valstu augstskolām, kā : Dānijas, Skandināvijas un Somijas. Latvijas augstskolai jābūt valsts iestādei un nekādam privātu grupu uzņēmumam še nevar būt vietas."2

P. Zālīte izstrādāja Filozofijas fakultātes pamatprincipus, jo "neviens nevar tikt uzskatīts par izglītotu, kas nepazīst un nav pamatīgi iepazinies ar filozofiju, psiholoģiju, atziņas teoriju, loģiku, ētiku".3  P. Zālīte bija filozofijas profesors Latvijas Universitātē un lasīja filozofijas vēstures kursu. Profesora lielākā autoritāte filozofu vidū, protams, bija I. Kants – viņam bija tuva lielā filozofa mūžīgā miera ideja. Runājot vai rakstot par tautu pašnoteikšanās tiesībām, P. Zālīte nereti atsaucās uz Kanta atziņām arī šajā jautājumā. Viņa zinātnisko interešu lokā bez I. Kanta filozofijas bija arī filozofijas vēstures jautājumi, par ko sarakstītas neskaitāmas grāmatas un raksti periodikā, noturēti priekšlasījumi, bet 1924. gadā atzīmējot vācu filozofa nāves 120. gadskārtu, pēc profesora ierosmes LU tika nodibināta Kanta biedrība. Šī iemesla dēļ P. Zālīte ieguva iesauku "latviešu Kants".

1887. gadā P. Zālīte iepazinās ar K. Balodi, un kopš tā laika kļuva uzticami draugi un sabiedrotie līdz pat K. Baloža nāvei 1931. gadā. Ciešās draudzības saites saistīja un nostiprināja laulības ar K. Baloža māsu Hermīni, bet vecākais brālis Aleksandrs, ieguvis inženiera diplomu Rīgas Politehniskajā institūtā, atbalstīja brāļa Kārļa, māsas Hermīnes un P. Zālītes kopīgos projektus zemkopības jomā. Galvenā ideju loma projektu īstenošanā piederēja K. Balodim. Šo projektu realizācijas pamatmērķis bija iedzīvotāju labklājības nodrošināšana un pietiekama pārtikas daudzuma saražošana, izmantojot jaunākās zinātniskās atziņas un modernizācijas iespējas. Diemžēl, ieceres netika īstenotas pilnībā, jo sākās Pirmais pasaules karš.

Nozīmīgs P. Zālītes devums ir viņa līdzdalība "Latvijas Universitātes Rakstu" (Acta Universitatis Latviensis) veidošanā. Pēc "Latvijas Universitātes Rakstu" I. sējuma iespiešanas 1921. gadā profesoru Dr. phil. K. Balodi (1864-1931) ievēlēja par "Universitātes Rakstu" redaktoru, un pēc rektora, profesora E. Felsberga (1866-1928) priekšlikuma par viņa vietnieku ievēlēja P. Zālīti. No 1922. līdz 1929. gada beigām, strādājot kopā ar K. Balodi, pavisam izdeva 20 "Universitātes Rakstu" sējumus. Kopumā pie Rakstu sastādīšanas tika pavadīti 8 gadi.

1905. gadā publicēts viens no pirmajiem P. Zālītes Latvijas autonomijas projektiem. Pie Latvijas autonomijas idejas P. Zālīte atgriezās arī Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā, aktīvi iesaistoties Latviešu Bēgļu Centrālkomitejas organizēšanā – vēlāk arī Latviešu Nacionālās Padomes darbībā. Brīvvalsts laikā viņš bija trešās un ceturtās Saeimas deputāts no Darba Savienības un no prof. K. Baloža Darba partijas. Saeimas deputāta runas nodrukāja kā sludinājumus "Jaunākajās Ziņās", radot par sevi odioza politiķa slavu. "Pēteris Zālīte iestājies par sociāli izsvērtu, atbildīgu valsts politiku, kuras mērķis ir kalpot nevis vienas atsevišķas grupas vai sociālā slāņa interesēm, bet gan visas tautas laicīgajai un garīgajai labklājībai."4 No latviešu filozofiem P. Zālīte bija pirmais, kuram interesēja gan nacionālisma teorētiskie, gan nacionālās politikas jautājumi.

Kopš 1898. gada prof. P. Zālīte publicējis 20 grāmatas un brošūras par I. Kantu, F. Nīči, F. Bēkonu, Danti, R. Blaumani, J. Poruku un citām personībām, apmēram 100 rakstus periodikā, īpaši tādos izdevumos kā "Latvijas Universitātes Raksti", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts". Vairākas publikācijas autors izdeva pats savā apgādā. P. Zālīte publicēja rakstus par visdažādāko tematiku – par notikumiem valstī, par kultūras dzīvi, teātra kritiku, lauksaimniecību, aprakstus par ceļojumiem, politiskiem jautājumiem, Pirmā pasaules kara gaitu, filozofiskiem jautājumiem, it sevišķi – par Kantu un Platonu. Rakstījis apceres par latviešu rakstniekiem: Jāni Poruku, Rūdolfu Blaumani un Krišjāni Baronu, sniedzis plašu pārskatu par Dantes daiļradi.

Prof. P. Zālītes pedagoģiskā un politiskā darbība izbeidzās 1934. gadā, aizejot no darba LU sava cienījamā vecuma dēļ. Profesora mūžs noslēdzas 1939. gada 19. augustā. Par P. Zālītes vietu un lomu latviešu modernās kultūras tapšanā un latviešu filozofijas pamatu veidošanā ieskatu sniedz I. Ceras  grāmata "Pēteris Zālīte: kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli" (2008). P. Zālīte savā ideālismā bija tā nobriedis, ka spēja kļūt garlaicīgs, lai gan bija liels un viengabalains. Viņa filozofiskajam prātam dzīves uztverē nebija problēmu un cīņu, viss viņam bija skaidrs un noskaidrots. Viņš mīlēja savu sievu, savu zemi, J. Poruku, un dievināja I. Kantu. Liels un spēcīgs raksturs pēc dabas.5

1939. gadā P. Zālīte aizgāja mūžībā, un tā paša gada 6. septembrī rektora, prof. M. Prīmaņa vadībā notika LU Padomes sēde, kurā tika nolasīts prof. P. Zālītes testaments. Profesors visu savu kustamo un nekustamo mantu bija novēlējis Latvijas Universitātei. Starp atstātajām mantām īpaša vērtība ir viņa bibliotēkai. Kolekcijā ietilpst dažādu izcilu filozofu un domātāju darbi, un arī paša P. Zālītes darbi latviešu un vācu valodā. Kolekcija LU Bibliotēkai uzdāvināta 1938. gadā  6000 latu vērtībā. Tajā ir ap 1670 sējumu vācu valodā, kā arī neliels skaits izdevumu latviešu valodā, kas izdoti 19. gs. beigās un 20. gs. pirmajā pusē. Kolekcijas hronoloģiskais aptvērums ir no 1649. līdz 1939. gadam. Viens no vecākajiem izdevumiem kolekcijā ir 1649. gadā izdotais Senekas filozofiskais apcerējums 3 sējumos "Annæi Senecæ Philosophi Opera omnia", kurš ir pieejams LU Bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu krājumā.


1Zālīte, P. Immanuel Kant's Lehre von der Freiheit : Inagural-Dissertation der philosophischen Facultät der Universität Jena zur Erlangung der Doctorwürde / vorgelegt von Peter Salits. – Jena : Fromannsche Hof-Buchdruckerei (Hermann Pohle), 1894. – 71 lpp.

2Zālīte, P.  Pēteŗa Zālītes Dzīve un darbi : Pašbiografija / Pēteris Zālīte. – [Rīga] : 1937 Autora izd., 31.lpp.

3Zālīte, P.  Pēteŗa Zālītes Dzīve un darbi : Pašbiografija / Pēteris Zālīte. – [Rīga] : 1937 Autora izd., 32.lpp.

4Priedīte-Kleinhofa, Aija. Pēteris Zālīte Latvijas ideju vēsturē. No: Aija Cera. Pēteris Zālīte: kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli. Rīga : FSI, 2008, 10.–27.lpp.

5Vētra, Mariss. Rīga toreiz. No: Aija Cera. Pēteris Zālīte: kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli. Rīga : FSI, 2008, 125. - 129.lpp.