Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

 

RŪDOLFS EGLE (1889 - 1947)

Literatūrzinātnieks, tulkotājs, filoloģijas zinātņu kandidāts R. Egle dzimis 1889. gada 29. aprīlī Druvienas pagasta Mazvasaraudžos, saimnieka ģimenē. Rūdolfs Egle mācības sāka Druvienas pagastskolā, kādu laiku ejot Neibeizera ministrijas skolā Šļukumā, Alūksnes tuvumā, vēlāk Valmieras proģimnāzijā.

1906. gadā turpināja mācības Rīgā A. Ķēniņa tirdzniecības skolā, vēlāk zēnu reālskolā. Nepilnu gadu R. Egle ir studējis Drēzdenes konservatorijā, taču karaklausības dēļ atgriezies mājās. 1911. gadā iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, bet studijas nepabeidza, jo praktiskās zinātnes viņu nesaistīja.

Revolūcijas un pēcrevolūcijas gados (1917-1922) dzīvojis Petrogradā un strādājis vispirms par Krievijas Zinātņu Akadēmijas bibliotēkas slāvu nodaļas bibliotekāru, bet no 1918. gada par nodaļas pārzini. Šeit viņam nācās nodarboties ar bibliotēku praktiskiem jautājumiem, kā arī iepazīt bibliotēku darba teoriju. Vienlaikus R. Egle apmeklēja Pēterburgas Universitātes Literatūras fakultāti.

1922. gadā R. Egle atgriezās Latvijā un sāka strādāt par Kultūras fonda bibliotēku ierīcības vadītāju (1924-1934), lai atjaunotu kara laikā izpostītās Latvijas bibliotēkas. Šajā posmā tapa vairāki R. Egles praktiski un zinātniski raksti par bibliotēkām. Plašākajā darbā "Apvienotā bibliotēka" autors pievērsās daudzām bibliotēku problēmām: bibliotēku sadarbība lasītāju pieprasījuma apmierināšanā, saskanīgā fondu veidošanā, kopkatalogu un grāmatu apmaiņas jautājumiem. Darbā ir sniegta informācija par amerikāņu, angļu, franču, vācu, austriešu un krievu bibliotēkām.

R. Egle ir viens no Bibliotēku biedrības dibinātājiem 1923. gadā. Viņš palīdzēja noorganizēt Latvijas bibliotekāru pirmo un otro kongresu.

Nozīmīgs literārajā dzīvē un bibliotēku darbā ir R. Egles un viņa brāļa K. Egles kopīgais izdevums "Latvju grāmata" (1922-1931). Kritikas, bibliogrāfijas un grāmatniecības mēnešrakstā publicētas rakstnieku vēstules, atmiņas, apceres, raksti un recenzijas par literāriem un grāmatniecības jautājumiem. Nozīmīga ir mēnešraksta hronikas nodaļa, kura sniedz pārskatus par jaunākajiem notikumiem bibliotēku dzīvē. Izdevumā ievietoti bibliotekāru kursu apraksti, Latvijas bibliotekāru kongresu atreferējumi, informācija par Bibliotēkas padomes darbu un citiem jautājumiem. "Latvju Grāmata" deva lielu ieguldījumu bibliotekārā darba attīstībā.

R. Egle augstu vērtējis bibliotēku, kuru viņš uzskatīja kā garīgās kultūras sasniegumu kopumu, kam ir ne mazāk svarīga nozīme cilvēces attīstībā kā grāmatām un rakstiem. "Grāmata ir atsevišķs autora darbs, bet bibliotēka - sabiedrības kā individuāla organisma veidojums. Bibliotēkā uzkrājas ikviena laikmeta mantojums: Uzglabādama kultūras panākumus, bibliotēka ir tilts tautas dzīvajam garam no pagātnes pār tagadni uz nākotni".

R. Egles vārds latviešu literatūras vēsturē tiek minēts sakarā ar viņa plašo un novatorisko darbību 20. un 30. gados E. Veidenbauma, J. Poruka un K. Skalbes kopoto rakstu tekstoloģijā un komentēšanā. Viņš uzskatīja, ka kopotos rakstos jāiekļauj ne tikai visi autora darbi, bet arī to tekstoloģiskie varianti, cenzūras svītrojumi, komentāri, bibliogrāfija.

R. Egles dzejas kritiķa un teorētiķa darbības virsotne ir viņa komentētā un izveidotā universālā latviešu dzejas antoloģija "Latvju lirika" (1935), kas turpat 700 lappusēs aptver visu latviešu dzejas vēsturi.

Literatūrvēsturē vērienīgs darbs ir 30. gados R. Egles un A. Upīša sarakstītā "Pasaules rakstniecības vēsture" (1930-1934) četros sējumos. Tas ir enciklopēdisks izdevums, kas balstīts uz plašu faktu materiālu.

Nozīmīgs ir R. Egles devums pasaules literatūras klasiķu popularizēšanā. 30. gadu beigās brāļi Kārlis un Rūdolfs Egles uzsāka Viljama Šekspīra lugu izdošanu, kas tika iecerēts sešos sējumos. Diemžēl iznāca tikai pirmais sējums, ko ievada R. Egles sarakstītais Šekspīra daiļrades apraksts. Nobeigumā pievienoti sastādītāja zinātniski izstrādāti komentāri.

R. Egles profesionālā darbība norāda, ka viņš ļoti labi orientējās iepriekšējo gadsimtu un sava laika daudzajās literārajās skolās un teorijās. Viņam bija plašs skatiens uz literārām norisēm ne vien Latvijā, bet arī Eiropā un citur. Viņu piesaistīja dažādu tautu literatūra, kas ļāva, apskatot latviešu rakstniecību, aplūkot to pasaules norišu kontekstā.

Vēl plašāka R. Egles literatūrzinātniskā darbība izvērtās, kad pie Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes izveidoja Latviešu valodas un literatūras nodaļu un nodibināja Valodas un literatūras institūtu. R. Egle šajās jaunizveidotajās institūcijās veica lielu organizatorisku, zinātnisku un pedagoģisku darbu. Sākumā kā docents, vēlāk kā profesors viņš vadīja Literatūras teorijas un vispārīgās literatūras katedru, lasīja vairākus lekciju kursus.

No pirmās publikācijas 1908. gadā līdz mūža izskaņai 1947. gadā, R. Egle vienmēr ir atradies latviešu literārās dzīves vidū.

"Grāmata ir atsevišķs autora darbs, bet bibliotēka - sabiedrības kā individuāla organisma veidojums. Bibliotēkā uzkrājas ikviena laikmeta mantojums: Uzglabādama kultūras panākumus, bibliotēka ir tilts tautas dzīvajam garam no pagātnes pār tagadni uz nākotni".


Bērsons, Ilgonis. Rūdolfs Egle / Ilgonis Bērsons // Latviešu padomju rakstnieki / Ilgonis Bērsons. - Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1963. - 142.-144. lpp.

Eglīte Zina. Rūdolfa Egles uzskati par bibliotēku darbu / Zina Eglīte. - Lit.: 42.lpp. (8 nos.). - Kopsav. angļu val. 43.lpp. // Bibliotēka un sabiedrība : 3 - (LU. Zinātniskie raksti ; 646.sēj.). - Rīga : LU, 2002. - 27.-43.lpp.

Rūdolfa Egles publikācijas : bibliogrāfija /sast. S. Sirsone // Raksti par literatūru : izlase / Rūdolfs Egle. - Rīga : Liesma, 1989. - 333.-377. lpp.

Sirsone, Skaidrīte. Darbīgā mūža lielais devums / Skaidrīte Sirsone. // Rūdolfs Egle. Raksti par literatūrzinātni. - Rīga : Liesma, 1989. -3.-22.lpp.

Vecgrāvis, Viesturs. Rūdolfa Egles dzejas kritiķa principi / Viesturs Vecgrāvis // Varavīksne. 1989. Literārā mantojuma gadagrāmata. - Rīga: Liesma, 1989. - 47.-60. lpp.